Darčijeva komentāri seko neilgi pēc tam, kad Ankarā tika nošauts Krievijas vēstnieks Turcijā, bet Berlīnē smagais auto apzināti iebrauca Ziemassvētku tirdziņā, nogalinot 12 cilvēkus.
"Tas patiešām novērš uzmanību no tiem resursiem, par kuriem mums vajadzētu domāt, un novirza mūs no reālajiem draudiem – starptautiskā terorisma," komentējot Rietumu spēku izvietošanu Austrumeiropas valstīs, sacījis vēstnieks.
"Mums terorisma apkarošanā ir jāsadarbojas," viņš mudinājis.
Vēstnieks arī norāda – ja Kanāda vēlas uzturēt ar Krieviju godīgas attiecības, tad vajadzētu runāt pa tiešo ar Maskavu, nevis vispirms visu saskaņot ar Vašingtonu.
"Mums nevar būt patiess dialogs… mēs nevaram reizē īstenot gan dialogu, gan aizsargāties viens no otra. Abus reizē nevar," sacīja vēstnieks, piebilstot, ka Kanādas karavīru izvietošana Latvijā abu valstu attiecības neuzlabos.
Ziņots, ka šā gada 8. jūlijā NATO samitā Varšavā vienojās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Samitā pieņēma lēmumu, ka 2017. gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā uzņēmās Kanāda.
Varšavas samitā pieņemtie lēmumi bija atbildes solis Krievijai par tās agresiju Ukrainā.
Tāpat vēstīts, ka Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
