Šajā dienā pirms 25 gadiem no amata atkāpās faktiski jau varu zaudējušais pēdējais Padomju Sociālistisko Republiku savienības (PSRS) līderis Mihails Gorbačovs.
Gorbačovs 1991. gada 25. decembra vakarā televīzijas uzrunā paziņoja par savu atkāpšanos. Tūlīt pēc viņa uzrunas Kremlī tika nolaists padomju karogs, un starmešu gaismā tika pacelts Krievijas valsts karogs.
PSRS liktenis gan faktiski bija izlemts jau vairākas nedēļas pirms tam. Jau iepriekš bija notikusi Vācijas atkalapvienošanās, no komunistu valdībām atbrīvojušās PSRS satelītvalstis, Varšavas pakts beidzis eksistēt, un pašu PSRS pametušas vairākas dalībvalstis.
Lūzumpunkts tika sasniegts 1. decembrī, kad par Ukrainas neatkarību nobalsoja 90,32 % referenduma dalībnieku, un Ukraina denonsē līgumu par dalību PSRS.
Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks, Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un Baltkrievijas Augstākās padomes priekšsēdētājs Staņislavs Šuškevičs 8. decembrī kopīgi paziņoja par PSRS dibināšanas līguma darbības izbeigšanu, PSRS likvidēšanu un Neatkarīgo valstu savienības dibināšanu. Vēl pēc dažām dienām visu trīs lielāko PSRS republiku Augstākās padomes atbalstīja PSRS līguma denonsēšanu.
Vairākas nedēļas Gorbačovs bez jebkādas reālas varas turpināja pildīt PSRS prezidenta pienākumus, taču visbeidzot 25. decembrī plkst. 17 viņš parakstīja rīkojumu par "kodolieroču sarkanās pogas" nodošanu Jeļcinam, bet vēl pēc divām stundām uzrunā televīzijas tiešraidē paziņoja par atkāpšanos no PSRS prezidenta amata.
"Liktenis lēmis, ka laikā, kad es kļuvu par valsts vadītāju, jau bija skaidrs, ka ar valsti kaut kas nav kārtībā," toreiz vēsturiskajā uzrunā pauda Gorbačovs.
"Visa daudz: zemes, naftas un gāzes un citu dabas bagātību, arī ar prātu un talantu Dievs nav apdalījis, taču dzīvojam daudz sliktāk nekā attīstītajās valstīs, aizvien vairāk atpaliekam. Iemesls jau bija redzams – sabiedrība smaka komandējoši birokrātiskās sistēmas spīlēs. [..] Visi daļējo reformu mēģinājumu – un to bija daudz – cieta neveiksmi viens pēc otra. Valsts zaudēja perspektīvu. Tā tālāk dzīvot vairs nevarēja. Vajadzēja kardināli visu mainīt. Lūk, tāpēc neesmu nekad nožēlojis, ka neesmu izmantojis Ģenerālsekretāra amatu tikai, lai "pabūtu cars" dažus gadus. Sabiedrība ieguva brīvību, atraisījās politiski un garīgi. Un tas ir pats galvenais sasniegums, kuru mēs vēl līdz galam neesam apzinājušies," teica Gorbačovs.
Līdz ar viņa atkāpšanos Padomju Savienība beidza eksistēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
