Kolumbijā gadiem ir bijuši pasaulē augstākie cilvēku nolaupīšanas rādītāji. Cilvēktiesību aizsardzības grupas lēš, ka kopš 1970. ir nolaupīti aptuveni 33 tūkstoši personu.
2016. gadā Kolumbijā nolaupīti 188 cilvēki, paziņoja policijas pretnolaupīšanas nodaļas vadītājs Fernando Murilo. Drošības situāciju ievērojami uzlabojis ar nemiernieku grupējumu FARC panāktais miera līgums – šogad grupējums nav nolaupījis nevienu personu, uzsver ģenerālis Murilo.
"Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC), kuri 52 gadus ar ieročiem cīnās pret valdības spēkiem un ir par kreisā marksisma režīma dibināšanu, pēc vairākus gadus ilgām sarunām šogad novembrī noslēdza miera līgumu ar valdību.
Jau 2012. gadā grupējums paziņoja, ka atsakās no cilvēku nolaupīšanas prakses izpirkuma maskas iegūšanai.
Grupējums bija bēdīgi slavens ar karavīru un policistu nolaupīšanām, izmantojot tos par ķīlniekiem. Savukārt civiliedzīvotāji nolaupīti ar mērķi izspiest izpirkuma naudu. Kaujinieki savos sirojumos mēdza apturēt autobusus un sagūstīt ikvienu, uz kura rēķina viņuprāt varētu nopelnīt.
2016. gadā 88% nolaupīšanu paveikuši "parasti noziedznieki", kuri nepieder ne FARC, ne valsts otrajam lielākajam nemiernieku grupējumam "Nacionālā atbrīvošanas armija" (ELN) informēja policijas ģenerālis Murilo.
No atlikušā daudzuma 11% nolaupījušas organizētās noziedzības bandas, bet 1% ELN nemiernieki.
Arī ar šo marksistu nemiernieku grupu bija plānots sākt sākotnējās miera sarunas, bet oktobrī paredzētā tikšanās atcelta, jo ELN atteikusies atbrīvot nolaupītu kongresmeni Odinu Sančesu.
ELN apgalvo, ka atbrīvos viņu sarunu pirmās kārtas laikā, bet valdība uzstāj, ka tam jānotiek pirms sēšanās pie pārrunu galda.
Līdz ar nolaupīšanu daudzuma sarukumu Kolumbijā par pasaules līderi šai jomā kļuvusi Meksika, kur bandas plaši ķērušās pie nolaupīšanām izpirkuma naudas izspiešanas nolūkos, norāda BBC.
Saskaņā ar Meksikas valdības datiem valstī gadā tiek nolaupīti ap tūkstotis cilvēku, bet citi pētījumi norāda, ka šis skaits varētu būt daudz lielāks.