Sīrijas valdība un nemiernieku grupas ir panākušas vienošanos par uguns pārtraukšanu no ceturtdienas pusnakts un sekojošām miera sarunām ar Krievijas un Turcijas piedalīšanos, vēsta raidsabiedrība BBC.
Par panākto vienošanos ceturtdien paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins un to apstiprina arī Turcijas Ārlietu ministrija. Abas valstis, kuras Sīrijas konfliktā atbalsta pretējas puses, darbosies kā galvotāji.
Vienošanās paredz apturēt visas kaujas un gaisa triecienus, taču tā neattiecas uz dažām džihādistu grupām.Sīrijas armijas paziņojumā norādīts, ka tie ir teroristu grupējums "Daesh" un "Jabhat Fateh al-Sham" (bijusī "Al Nusra").
Tikmēr avoti nemiernieku rindās aģentūrai "Reuters" pastāstīja, ka pamiers neattiecas tikai uz "Daesh" kontrolētajām teritorijām.
Putins savā paziņojumā vienošanos raksturoja kā "trauslu", bet arī paslavēja Krievijas Aizsardzības un Ārlietu ministriju darbu ar reģionālajiem partneriem, kas ļāvis nonākt pie šīs vienošanās. Krievija piekritusi samazināt savu militāro klātbūtni Sīrijā, taču "turpinās apkarot starptautisko terorismu un atbalstīt Sīrijas valdību", brīdināja Kremļa saimnieks.
Galvenā Sīrijas opozīcijas grupa Sīrijas Nacionālā koalīcija paziņojusi, ka atbalsta pamieru. Mērenās nemiernieku grupas to ievēros, bet atbildēs, ja tām tomēr uzbruks, norādīja opozīcijas pārstāvis Ahmads Ramadans.
Turcijas valsts mediji jau trešdien ziņoja, ka Krievijai un Turcijai ir izdevies vienoties par pamiera nosacījumiem un sekojošām miera sarunām, kas notiku Kazahstānā.
Krievija, kura prezidenta Bašara al Asada spēku atbalstam veic gaisa operāciju, un Turcija, kura atbalsta pret Asada valdību karojošos nemierniekus, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir gatavas palīdzēt izbeigt karu, vienojoties par miera līguma principiem. Turcijai un Krievijai pievienojās vēl viena Asada sabiedrotā – Irāna.
Ja piedāvātais pamiers tiks ievērots, miera sarunas notikšot Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, kur Turcija un Krievija darbosies kā galvotājas, ziņo Anadolu.
Iepriekš decembrī Turcija un Krievija vienojās par pamieru Sīrijas ziemeļu pilsētā Alepo, no kuras ielenktajiem rajoniem tika evakuēti desmitiem tūkstoši nemiernieku kaujinieku un civiliedzīvotāju.
Pēdējās ANO rīkotās sarunas ieilgušā konflikta politiska risinājuma meklēšanai noslēdzās aprīlī, kad sagruva ASV un Krievijas pirms mēneša panāktā vienošanās par karadarbības pārtraukšanu visā Sīrijā, atgādina BBC.
Septembrī dažu dienu laikā izgāzās vēl viena ASV un Krievijas vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas paredzēja abām lielvalstīm saskaņot gaisa triecienus pret teroristu organizācijām "Daesh" un "Jabhat Fateh al-Sham".
Otrdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atklāja, ka Sīrijas valdība pirms iespējamām miera sarunām Kazahstānā konsultējas ar opozīciju. Lavrovs neprecizēja, par kādām opozīcijas grupām ir runa, bet Augstā pārrunu komiteja (HNC), kas pārstāv vairumu opozīcijas un nemiernieku grupu pēc tam paziņoja, ka par tādām sarunām neko nezina.
Sīrijas konflikts sākās 2011. gadā, kad bruņotās sadursmēs pārauga plaši tautas protesti, kuros tika pieprasīta prezidenta Bašara al Asada atkāpšanās.
Kara laikā valstī nostiprinājās arī dažādi radikālo islāmistu grupējumi, piemēram, "Daesh" kurš karo kā pret režīma spēkiem, tā nemierniekiem. "Daesh" pakļauts ASV starptautiskās koalīcijas, kā arī Krievijas gaisa uzlidojumiem.
Asada režīmu konfliktā atbalsta Irāna un Krievija, savukārt nemierniekus Turcija un virkne sunnītu arābu valstu, un ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!