Dokumenti apliecina Tečeres nepatiku pret Vācijas atkalapvienošanos  (59)

Tajā pašā laikā britu amatpersonas aizkulisēs centušās panākt, lai plānotā oficiālā svinīgā ceremonija par godu Vācijas atkalapvienošanai ar pasaules līderu piedalīšanos tiktu atcelta, vēta laikraksts "The Daily Telegraph".

Lai gan Berlīnes mūra krišana, kas noslēdzās ar komunistiskā režīma sabrukumu visā Austrumeiropā, simbolizēja Rietumu pilnīgu uzvaru Aukstajā karā, Tečere bažījās, ka apvienotā Vācija atgūs dominējošās pozīcijas Eiropā.

Atslepenotie dokumenti liecina, ka viņas bažas bijušas tik lielas, ka premjeres padomniekam ārlietu jautājumos Čārlzam Pauelam 1990.gada oktobra sākumā nācies viņu pierunāt nākt klajā ar pozitīvu paziņojumu, oficiālās apvienošanās priekšvakarā tiekoties ar Vācijas vēstnieku Londonā.

"Uzsvars (ja jūs spējat to izturēt) liekams uz vārdiem "draugs, sabiedrotais un partneris"," tolaik premjerei adresētā ar roku rakstītā zīmītē norādījis Pauels. "Pretējā gadījumā vēstījums tiks uztverts negatīvi, kas apdraudēs pasākuma vienīgo jēgu."

Tajā pašā laikā viņš premjerministres vārdā darīja visu, lai toreizējā Vācijas kanclera Helmūta Kola iecerētā atkalapvienošanās ceremonija nenotiktu.

Apzinoties, ka tā nenotiks, ja to nevarēs apmeklēt tā brīža ASV prezidents Džordžs Bušs seniors, Pauels sazvanīja Balto namu, lai pavēstītu, ka Tečere būtu ļoti iepriecināta, ja Bušs atturētos no svinību apmeklēšanas.

"Premjerministre vēlas, lai prezidents zinātu, ka viņai 3.oktobris būs ļoti smags un ka viņa nepavisam neraizētos, ja prezidents izlemtu, ka viņš var nepiedalīties," Pauels atstāta savu telefonsarunu. "Es piebildu, ka, premjerministresprāt, svinības jebkurā gadījumā piemērotāk apmeklēt ārlietu ministriem."

Tikmēr Kols darīju visu, lai kliedētu Tečeres bažas, vienā no tikšanās reizēm Dauningstrītā solot viņu informēt par saviem plāniem, lai tādējādi "novērstu jebkuru iespējamo pārpratumu vai raižu avotu".

Kols pat solījis britu premjeri informēt par lietām, par kurām nezina viņa kabineta locekļi, liecina Pauels.

Taču Tečeres naidīgums pret Vācijas atkalapvienošanās ideju bijis tik dziļš, ka izsaucis satraukumu pat Vašingtonā, kas savukārt vēl vairāk uzkurinājis Duningstrītas aizkaitinājumu.

Kā britu diplomātam Endrū Vudam atzinis Nacionālās padomes loceklis Bobs Blekvils, Bušs esot uzskatījis, ka Lielbritānijas premjere esot pat gatava slēgt "entente cordiale" ar Padomju Savienību, lai līdzsvarotu apvienoto Vāciju.

Tečeri šis pieņēmums esot "šokējis", un viņa uzdevusi Ārlietu ministrijai iepazīstinās Blekvilu ar patieso lietu stāvoli.

Pirms Vācijas atkalapvienošanās 1990.gada martā Tečere savā oficiālajā lauku rezidencē Čekersā sarīkoja slepenu vēsturnieku sanāksmi, kuras laikā daži dalībnieki izteica šaubas, vai Vācija ir pārvarējusi savu nacistisko pagātni.

Pauels pēc sanāksmes ieteicis tās protokolu nenodot plašai atklātībai, jo "tas var ļoti kaitēt mūsu interesēm, ja kļūtu zināmas tik atklātas diskusijas par vienu no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem".

Saskaņā ar Pauela sagatavoto konfidenciālo protokolu sanāksmē apspriesti tādi jautājumā kā "Kas ir vācieši?", "Vai vācieši ir mainījušies?" un "Kādas būs atkalapvienošanās sekas?".

Pauels norāda, ka izteikti dažādi viedokļi un ka daži semināra dalībnieki "jautāja, kā kulturāla un izsmalcināta nācija ļāvusies sevi apstulbināt līdz barbarismam" un, "ja tas noticis vienreiz, vai tas nevar notikt atkal?"

"Bažas par Vāciju nesaistās vienīgi ar nacisma periodu, bet attiecas uz visu laikmetu pēc Bismarka un nenovēršami raisa dziļu neuzticību," lasāms vēsturnieku semināra protokolā. "Veids, kādā vācieši šobrīd izmanto elkoņus un nodrošina savu ietekmi Eiropas kopienā, liecina, ka daudz kas nav mainījies."

Rezumējot, Pauels norādījis, ka nevienam nav īpašu pretenziju pret tā brīža Vācijas līderiem un politisko eliti, "taču kā būs pēc gadiem desmit vai piecpadsmit?"