Baltijas valstīs pašlaik ir izvietoti desmitiem ASV īpašo uzdevumu spēku karavīru, lai stiprinātu šo valstu aizsardzību un celtu amerikāņu spējas identificēt Maskavas slēptos mēģinājumus destabilizēt situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, vēsta laikraksts "The New York Times".
"Viņi līdz nāvei baidās no Krievijas," izdevumam stāsta ģenerālis Reimonds Tomass – Pentagona Īpašo uzdevumu pavēlniecības vadītājs, kurš nesen viesojies Baltijas valstīs. "Viņi to saka atklāti. Viņiem izmisīgi nepieciešama mūsu vadība," uzsver ģenerālis.
Amerikāņu īpašo uzdevumu spēku karavīri tagad pastāvīgi atrodas Baltijas valstīs kopā ar vietējām specvienībām, ar kurām ciešas saites nodibinātas jau operācijās Irākā un Afganistānā, norāda Tomass.
Amerikāņi līdzi paņēmuši modernas izlūkošanas tehnoloģijas un plašu līdzekļu klāstu. Baltijas partneriem ir dziļas zināšanas par Krievijas konvencionālajiem spēkiem, kā arī Maskavas kiberkara metodēm, informācijas mahinācijām un citām metodēm prorietumniecisko valdību vājināšanai, turpina medijs.
ASV īpašo uzdevumu spēku karavīri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā "klusu, bet apņēmīgi", izvietoti pēdējo dažu mēnešu laikā, lai signalizētu Maskavai. "Vai krievi zina, kas mēs esam šeit? Jā," laikraksts citē ģenerāli.
Vēstīts, ka kopš Krievija 2014.gada pavasarī okupēja un anektēja Ukrainas Krimas pussalu, kā arī sāka atbalstīt bruņotus nemierus Ukrainas austrumos, Austrumeiropā ir pieaugušas bažas par Krievijas militāro agresiju.
Latvija, Lietuva un Igaunija ir palielinājušas tēriņus jauna militārā aprīkojuma iegādei, bet Lietuvā un Latvijā kopš 2014. gada ir straujāk augošie militārie budžeti pasaulē, oktobrī secināja analītikas kompānija "IHS Jane's".
NATO sabiedrotie, demonstrējot apņēmību rūpēties par savu dalībvalstu drošību, ir palielinājuši klātbūtni reģionā. Operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ASV Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā pastāvīgi atrodas ASV spēku vienības, kas rotācijas kārtībā ierodas uz mācībām.
Saskaņā ar NATO austrumu flanga stiprināšanas plānu, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un militāro aktivitāti pie alianses valstu robežām, 2017. gadā Latvijā tiks izvietota aptuveni 1000 vīru spēcīga Kanādas vadīta kaujas grupa. Bez kanādiešiem tajā ietilps arī Polijas, Albānijas, Itālijas un Slovēnijas karavīri. Kanāda bataljonam atvēlējusi 455 karavīrus, bet pārējo skaitu nodrošinās sabiedrotās valstis.
Tikmēr Igaunijā tiks izvietota Lielbritānijas vadīta daudznacionāla kaujas grupa, Lietuvā bataljons Vācijas vadībā, bet Polijā izvietoto kaujas grupu vadīs ASV. Vienlaicīgi Rumānijas vadībā paredzēts stiprināt NATO klātbūtni arī Melnās jūras reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
