Četri itāļi un negaidīta draudzība ar populistiem – EP meklē Šulca pēcteci  (6)

Uz vienu no trim prestižākajiem Eiropas Savienības (ES) institūciju amatiem pretendē vēl divi itāļi – Eleonora Forenca no Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo grupas un Pjērsnikolā Pedičīnī no eiroskeptiķu frakcijas.

Tāpat kandidātu lokā atrodama Beļģijas politiķe Helga Stīvensa no Eiropas Konservatīvajiem un reformistiem, britu deputāte Džīna Lamberte no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības, bijušais Beļģijas premjers, liberāļu (ALDE) līderis Gijs Verhofštats un Marinas Lepēnas vadīto populistu pārstāvis, rumānis Laurentu Rebega.

Galvenie kandidāti – Tajani un Pitella

Visticamāk, par jauno prezidentu ievēlēs vienu no divu lielāko partiju pārstāvjiem – bijušo Eiropas Komisijas (EK) komisāru Tajani vai pašreizējo EP viceprezidentu Pitellu. 2014. gadā, darbu uzsākot jaunajam EP sastāvam, abas partiju grupas vienojās, ka Šulcs EP prezidentu amatu ieņems pusi no parlamenta pilnvaru termiņa, bet pēc tam amatu nodos pēctecim no ETP, liecina "Der Spiegel" rīcībā esoši dokumenti.

Daļēji vienošanās ir pildīta, un Šulcs uz jauno termiņu negrasās kandidēt un plāno atgriezties Vācijas politikā, taču, kā ziņo "Euractiv", sociālisti labprāt prestižo amatu saglabātu.

Sociālisti 2014. gada vienošanos nevēlas pildīt, lai saglabātu spēku līdzsvaru – proti, jau tagad EK un ES Padomes vadītāji – Žans Klods Junkers un Donalds Tusks – ir ETP biedri, bet gadījumā, ja arī EP prezidents būtu no ETP, tad šī grupa savā pārraudzībā iegūtu visus trīs vadošos ES institūciju amatus.

Kā liecina pētījumu domnīcas "VoteWatch Europe" aplēses, pēdējā vēlēšanu kārtā lielākās izredzes ir Tajani. Viņš, kā prognozē domnīca, varētu iegūt 380 balsis, kamēr Pitella 369. Kā trešo iespējamo uzvarētāju ES politikas analīzes medijs "Politico" piemin pašreizējo EP sarunvedēju "Brexit" jautājumos Giju Verhofštatu.

Negaidītā draudzība ar populistiem

Verhofštatam gan trūkst deputātu balsis, lai reāli pacīnītos par prezidenta krēslu. Viņa izredzes ietekmējuši šīs nedēļas jaunumi par ALDE saistību ar itāļu Pieczvaigžņu kustības (M5S) populistu spēkiem.

Politiskā grupa nākusi klajā ar paziņojumu – tā apsvērusi iespēju savā politiskajā grupā uzņemt itāļu Bepes Grillo vadīto M5S. Tiesa, pēc diskusijām ALDE balsojumā noraidīja lēmumu savā pulkā uzņemt itāļu deputātus, kuri pagaidām turpinās strādāt savā līdzšinējā eiroskpetiķu frakcijā kopā ar britu partijas UKIP līderi Naidželu Farāžu.

ALDE grupā, kā vēsta "Politico", diskusijas par M5S uzņemšanu nav noritējušas atklāti. "Delfi" jau iepriekš vēstījis, ka tā ir politiska partija Itālijā, kas atbalsta atteikšanos no eiro valūtas un iestājas pret TTIP nolīgumu. Paziņojums par iestāšanos ALDE bija šokējošs, jo Verhofšata vadītā grupa ir vienīgā politiskā grupa, kas skaidri iestājas par ievērojami dziļāku ES integrāciju.

Šis lēmums, kā vērtē "Politico", iespējams, izslēdzis Verfoštatu, kurš M5S uzņemšanu atbalstīja, kā reālu prezidenta amata kandidātu.

"Šī savienība, kas būtu izveidota aiz daudzu ALDE deputātu mugurām, sniegtu M5S politisko respektu, vienlaikus neliekot viņiem mainīt savu līdzšinējo pozīciju, savukārt liekot apšaubīt liberāļu grupas uzticamību," raksta "Politico".

'Brexit' nav šķērslis

"Euractiv" ieskatā britu deputātes Džīnas Lambertes izvirzīšana laikā, kad notiek sarunas par "Brexit", ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas politiskais žests, lai parādītu, ka vēlēšanas ir vērtējamas kā farss un jau iepriekš zināms, ka par prezidentu kļūs ETP vai sociāldemokrātu deputāts, bet mazākajām politiskajām grupām izredžu nav.

Pati Lamberte publiskā paziņojumā gan skaidro, ka savu kandidatūru uztver nopietni.

"Kā jau daži ir norādījuši, esmu no Lielbritānijas. Ne es, ne mana politiskā grupa nedomā, ka tam vajadzētu traucēt manām iespējām kļūt par EP prezidenti. Šī pat varētu būt pēdējā deputātu iespēja par EP prezidentu ievēlēt britu!" viņa sacīja.

"Apvienotās Karalistes referendums nozīmē, ka esmu pamatīgi pārdomājusi ES vērtību un nepieciešamību par to runāt ar ES iedzīvotājiem. Tieši tāpēc, ka esmu pārliecināta par ES vērtību un tāpēc, ka esmu lepna pārstāvēt Apvienotās Karalistes iedzīvotājus, īpaši londoniešus, es zinu, ka Lielbritānijas aiziešanai no ES jābūt tādai, lai ieguvēji būtu abās pusēs," skaidrojusi Lamberte.

Vecākajam priekšroka

EP prezidenta ievēlēšanas procedūras dokumentos minēts, ka, nosakot vēlēšanu uzvarētāju, iespējams, var tikt vērtēts arī kandidāta vecums, priekšroku dodot vecākajam.

Vēlēšanas būs slēgtas, katram no 751 deputāta plašā parlamenta uzrakstot sev tīkamākā kandidāta vārdu uz lapiņas un iemetot to urnā. Lai kāds no kandidātiem uzvarētu, tam jāiegūst absolūtais derīgo biļetenu balsu vairākums, proti, vismaz 50% pluss viena balss.

Tādējādi, lai uzvarētu jau pirmajā kārtā, kādam no kandidātiem būtu jāiegūst 376 balsis. Ņemot vērā, ka kandidāti ir septiņi, pirmajā kārtā tas, visticamāk, nenotiks.

Ja pirmajā kārtā prezidents netiek ievēlēts, visi kandidāti, ja izsaka vēlēšanos, drīkst piedalīties arī otrajā un trešajā kārtā, bet ceturtajā, ja tāda būtu nepieciešama, piedalās vien divi kandidāti – tie, kas trešajā kārtā būtu saņēmuši visvairāk balsu.

Ceturtajā kārtā uzvaru iegūst kandidāts, kurš saņemto lielāku balsu skaitu. Ja tiek fiksēts neizšķirts, tad uzvaru, kā nosaka EP vēlēšanu kārtība, iegūtu vecākais kandidāts.

Pie šāda nosacījuma no vadošajiem kandidātiem labākajās pozīcijās atrodas 63 gadus vecais Verhofštats, kurš ir piecus mēnešus vecāks par savu konkurentu no ETP – Tajani.

Vēlēšanas notiks 17. janvārī, un portāls "Delfi" piedāvās to norises speciālreportāžu no Strasbūras.