"Mūsu nostāja paliek tā pati. (..) Mums jāvienojas par Turcijas armijas atvilkšanu," Anastasiads pavēstīja reportieriem Ženēvā.
Līdzīgu nostāju paudis arī Kocijs.
"Taisnīgs risinājums [salas dalījumam] nozīmē, pirmkārt, likvidēt to, kas to radīja, proti, okupāciju un okupācijas spēkus," viņa teikto citē Grieķijas Ārlietu ministrija.
Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzsvēris, ka visu karavīru atvilkšana ir "pilnīgi izslēgta".
Anastasiads decembrī Grieķijas valsts telekanālā ERT pavēstīja, ka vēlas panākt "loģisku ietvaru" Turcijas karavīru atvilkšanai no Kipras pēc vienošanās panākšanas, tomēr nesniedza gala termiņu šādam procesam.
Anastasiads tomēr norādīja, ka Ženēvā kopš pirmdienas notikušās sarunas esot vairojušas cerības, ka vienošanos izdosies panākt.
"Mēs esam uz ceļa, kas rada cerību," pēc sarunām ar Kipras turku daļas prezidentu Mustafu Akindži, kā arī Grieķijas, Lielbritānijas un Turcijas ārlietu ministriem uzsvēra Anastasiads.
Erdogans gan bija pesimistiskāk noskaņots. Viņš izteicās, ka Kipras turki "strādā intensīvi un atklāti", bet grieķu pārvaldītajai Kipras Republikai un arī Grieķijai "joprojām ir atšķirīgas cerības".
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Pirmdien galvenā uzmanība tika pievērsta smagajam īpašumu jautājumam, taču Kipras aģentūra CNA vēsta, ka šajā jautājumā nav izdevies panāk kādu vērā ņemamu progresu.
Abas puses joprojām nespēj vienoties par to grieķu skaitu, kam būs tiesības atgriezties savās mājās, kuras tie bija spiesti pamest 1974.gadā. Akindži cenšas minimizēt atdodamo īpašumu skaitu, kamēr Anastasiads vēlas panākt pretējo.
Nopietnas domstarpības joprojām valda arī drošības jautājumos, grieķiem pieprasot Turcijas militārā kontingenta izvākšanu, kamēr turki vēlas saglabāt Ankaras militāro klātbūtni.
Ja sarunās arī izdosies panākt jebkādu vienošanos, to vēl jāapstiprina referendumos, kas atsevišķi tiks rīkoti abās sašķeltās Kipras daļās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
