"Divu valstu risinājums nav pagātnes sistēmas sapnis, tas joprojām ir starptautiskās sabiedrības nākotnes mērķis," paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands, acīmredzot, atbildot uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumiem, ka Parīzes konference ir bezjēdzīga.
Konferencē piedalās delegācijas no aptuveni 70 valstīm, bet ne Izraēlas vai palestīniešu pārstāvji.
Konferencē slēpti brīdinājumi tika izteikti ne tikai Izraēlai, bet arī ASV, kur 20.janvārī prezidenta krēslā sēdīsies Donalds Tramps.
Tramps ir paziņojis par plāniem pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi, tādejādi faktiski atzīstot to par Izraēlas galvaspilsētu.
Izraēla okupēja Jeruzalemes austrumdaļu 1967. gadā Sešu dienu kara laikā. 1980. gadā Izraēla šo teritoriju anektēja, pasludinot visu Jeruzalemi par Izraēlas apvienoto galvaspilsētu. Starptautiskā sabiedrība šo Izraēlas soli nav atzinusi, uzskatot, ka ebreju apmetnes okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp Jeruzalemes austrumos, ir nelikumīgas.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero intervijā raidorganizācijai "France 3" paziņoja, ka šāds solis būtu provokācija, kam būtu "ārkārtīgi nopietnas sekas".
Arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādīja, ka šāds lēmums kombinācijā ar potenciālo palestīniešu atbildi varētu novest pie jaunas spriedzes eskalācijas Tuvajos Austrumos.
"No tā ir jāizvairās," uzsvēra Šteinmeiers.
Francijas diplomāti ziņoja, ka Netanjahu nav atbildējis uz uzaicinājumu iepazīties ar konferences iznākumu, bet palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass tuvākajās nedēļās Parīzē tiksies ar Olandu.
Oklands sacīja, ka Parīzes konferences mērķis nav diktēt parametrus Izraēlas un palestīniešu dialogam un tikai tiešās sarunās ir iespējams panākt mieru, bet piebilda, ka konferences mērķis ir piedāvāt garantijas un sniegt uzmundrinājumu, lai sekmētu Izraēlas un palestīniešu atgriešanos pie sarunu galda.
Tuvo Austrumu miera process kārtējo reizi nonāca strupceļā 2014.gada aprīlī. Tiek uzskatīts, ka pēdējā Abasa un Netanjahu tikšanās notika 2010.gadā, lai gan izskanējušas neapstiprinātas ziņas par slepenām tikšanās reizēm, kas bijušas arī pēc tam.
Diplomāti cer Parīzes konferences noslēgumā nākt klajā ar deklarāciju, kurā būs pausts atbalsts sarunu ceļā panākamam divu valstu risinājumam.
Ero sacīja, ka šis ir kritisks brīdis miera procesa atdzīvināšanai.
"Ja reiz mēs esam sapulcējušies šeit tik lielā skaitā, tas ir tāpēc, ka mēs visi apzināmies situācijas steidzamību, kā arī nepieciešamību kolektīvi mobilizēties, lai sniegtu nepieciešamo impulsu miera procesam," uzrunājot delegātus, sacīja Ero, uzsverot, ka laiku zaudēt nedrīkst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
