'Delfi' no Strasbūras: Itālis Tajani kļūst par jauno EP prezidentu. Teksta tiešraides arhīvs  (44)

Eiropas Tautas partijas (ETP) kandidāts Tajani vēlēšanu ceturtajā kārtā ieguva 351 balsi, bet viņa oponents no sociāldemokrātu grupas Džanni Pitella 282 balsis.

Vēstīts, ka pašreizējam vadītājam Martinam Šulcam janvārī beidzas otrais 2,5 gadu ilgais ievēlēšanas periods, viņš nolēma uz trešo termiņu nekandidēt.

Tajani no 2008. līdz 2010. gadam bija EK tranporta jomas komisārs, bet no 2010. līdz 2014. gadam rūpniecības politikas komisārs.

No 1999. līdz 2008. gadam viņš bija ilggadējā Itālijas premjera Silvio Berluskoni vadītās partijas "Forza Italia" jeb Itālijas spēks delegācijas Eiropas Parlamentā vadītājs. Tāpat Tajani savulaik dienējis Itālijas gaisa spēkos un strādājis par žurnālistu valsts sabiedriskajā televīzijā RAI un laikrakstā "Il Giornale".

Portāls "Delfi" teksta tiešraidē piedāvāja vēlēšanu reportāžu no Strasbūras. Ar teksta tiešraides arhīvu iespējams iepazīties šeit:

Neviens Latvijas deputāts uz vienu no trim prestižākajiem Eiropas Savienības (ES) institūciju amatiem nepretendēja, bet vienīgais kandidāts, kurš pārstāvēja Austrumeiropas un Centrāleiropas reģionu ir Marinas Lepēnas populistisko spēku politiskās grupas viceprezidents Laurenciu Rebega.

Ierasts, ka abas lielākās politiskās grupas – ETP un sociāldemokrāti – vienojas par to, kurš būs nākamais EP prezidents, taču šogad vienošanās tika lauzta un prognozēt, kuru kandidētu ievēlēs, kļuva sarežģītāk.

Vēlēšanas būs slēgtas, katram no 751 deputāta plašā parlamenta uzrakstot sev tīkamākā kandidāta vārdu uz lapiņas un iemetot to urnā. Lai kāds no kandidātiem uzvarētu, tam jāiegūst absolūtais derīgo biļetenu balsu vairākums, proti, vismaz 50% plus viena balss.

Tādējādi, lai uzvarētu jau pirmajā kārtā, kādam no kandidātiem būtu jāiegūst 376 balsis. Ņemot vērā, ka kandidāti ir septiņi, pirmajā kārtā tas, visticamāk, nenotiks.

Ja pirmajā kārtā prezidents netiek ievēlēts, visi kandidāti, ja izsaka vēlēšanos, drīkst piedalīties arī otrajā un trešajā kārtā, bet ceturtajā, ja tāda būtu nepieciešama, piedalās vien divi kandidāti – tie, kas trešajā kārtā būtu saņēmuši visvairāk balsu.

Ceturtajā kārtā uzvaru iegūst kandidāts, kurš saņem lielāko balsu skaitu. Ja tiek fiksēts neizšķirts, tad uzvaru, kā nosaka EP vēlēšanu kārtība, iegūst vecākais kandidāts.

Pie šāda nosacījuma no vadošajiem kandidātiem labākajās pozīcijās atrodas 63 gadus vecais liberāļu grupas pārstāvis, bijušais Beļģijas premjers Gijs Verhofštats, kurš ir piecus mēnešus vecāks par savu konkurentu no ETP – Tajani.

Uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatu var kandidēt ikviens EP deputāts, ja viņa kandidatūru izvirzījusi vai nu kāda no politiskajām grupām, vai arī vismaz 5% deputātu (attiecīgi šobrīd – 38 deputāti).

Saskaņā ar EP reglamentu, priekšsēdētājs vada EP un tā struktūrvienību darbu un ir pilnvarots vadīt parlamenta apspriedes un nodrošināt to pienācīgu norisi.

Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv to starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās un finansiālās darbībās. Katras Eiropadomes sanāksmes (ES samita) sākumā EP priekšsēdētājs iepazīstina ar EP nostāju samita dienaskārtības jautājumos.

Kad parlaments ir pieņēmis ES budžetu, priekšsēdētājs to paraksta, tādējādi padarot to darbotiesspējīgu.

Eiropas Parlamenta un ES Padomes priekšsēdētāji paraksta visus normatīvos aktus, kas pieņemti parastajā likumdošanas procedūrā, tas ir, lielāko daļu ES tiesību aktu.

Eiropas Parlaments un ES Padome veido augstāko ES likumdošanas orgānu. Galvenie palamenta uzdevumi ir apspriest un pieņemt ES tiesību aktus, pārbaudīt citu ES iestāžu darbu, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti demokrātijas principi, kā arī apspriest un pieņemt ES budžetu.

Vienīgā ES valstu pilsoņu vēlētā institūcija pamatā bāzējas Strasbūrā un Briselē.

Pērnajā gadā ES saskārās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, tostarp nepieciešamību stiprināt ārējo robežu, darbaspēka trūkumu un pelēkās ekonomikas ietekmi dalībvalstu ekonomikās, kas EP lika meklēt risinājumus.

Ar desmit EP pārstāves Rīgā Signes Znotas-Znotiņas ieteiktiem pērn pieņemtiem lēmumiem, kuri vistiešāk varētu ietekmēt ES dalībvalstu iedzīvotāju ikdienu, iespējams iepazīties šeit.