Lietuvas Seims apstiprina atjaunināto Nacionālās drošības stratēģiju  (9)

Par šā dokumenta pieņemšanu balsojuši 107 deputāti, pret - neviens, bet viens parlamenta loceklis no balsošanas atturējies.

Lietuvas Nacionālās drošības stratēģija pēdējo reizi pārskatīta 2012. gadā. Ņemot vērā pārmaiņas drošības situācijā, iepriekšējā valdība bija izstrādājusi atjauninātās stratēģijas projektu un iesniegusi to pagājušā sasaukuma Seimā, bet pie tā izskatīšanas ķērās jau jaunā parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja.

Kā diskusijā pirms balsošanas izteicies valdošajā koalīcijā ietilpstošās sociāldemokrātu frakcijas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Juozs Oleks, jaunā stratēģija "ļoti skaidri atspoguļo gan pārmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un apkārtējos draudus Lietuvai, gan iespējamos iekšējos apdraudējumus".

Ar pirmo numuru stratēģijā ierakstīti konvencionālie militārie draudi, ko rada "Krievijas Federācijas gatavošanās un griba izmantot militāru spēku, tiecoties īstenot savus mērķus, tās militārā potenciāla savilkšana un attīstīšana Lietuvas Republikas kaimiņos, kā arī necaurskatāmā militārā darbība un spēka demonstrēšana pie Lietuvas un citu NATO valstu robežām".

Kā nākamie šajā sarakstā minēti "maskēti militārie un izlūkošanas paņēmieni", ko liek lietā ārvalstis un kas var tikt izmantoti, lai negatīvi ietekmētu Lietuvas politisko sistēmu, Bruņotos spēkus, tiesībsargāšanas iestādes, sociālo un ekonomisko stabilitāti.

Tālāk seko apdraudējumi eiroatlantiskās kopienas vienotībai - globālie vai reģionālie procesi, trešo valstu darbība, kas varētu vājināt transatlantiskās saites, NATO saistības kolektīvās aizsardzības jomā un Eiropas Savienības (ES) iespējas īstenot kopīgu politiku.

Apdraudējumu un risku sarakstā minēta arī nestabilitāte reģionā un pasaulē, terorisms, ekstrēmisms, radikalizācija, informatīvie un kiberdraudi, ekonomiskā un enerģētiskā atkarība, ekonomikas, saimnieciskās dzīves ievainojamība, sociālā un reģionālā nevienlīdzība, nabadzība, demogrāfiskā krīze, organizētā noziedzība, korupcija, valsts un starptautiska mēroga ārkārtējās situācijas.

Kā viens no apdraudējumiem uzrādīta arī nedrošas atomenerģētikas attīstība līdzās Lietuvas robežām. Norādīts uz Krievijas un Baltkrievijas neturēšanos pie starptautiskajiem kodoldrošības, radiācijas drošības un vides aizsardzības standartiem, projektējot, būvējot un ekspluatējot kodolenerģētikas objektus un neveicot pienācīgu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Dokumentā uzsvērts, ka Lietuva savas drošības garantēšanas nolūkā ierobežos elektroenerģijas importu no kaimiņos esošajām trešajām valstīm, kurās īstenotie kodolspēkstaciju projekti rada draudus Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un sabiedrībai.

Par apdraudējumu nacionālajai drošībai atzīta arī vērtību krīze, kas raksturota kā "cilvēktiesību neievērošana, kristīgo vērtību, ģimenes institūta, liberālās demokrātijas un plurālistiskas sabiedrības noniecināšana, antihumānu teoriju, doktrīnu un ideoloģiju izplatīšanās, kurās noniecināta vai noliegta cilvēka dzīvības vērtība, kurināts rasu, etniskais vai reliģiskais naids, propagandēta vai attaisnota vardarbība un genocīds".

Stratēģijā pausta apņemšanās stiprināt valsts aizsardzības potenciālu un konsekventi palielināt aizsardzības finansējumu, lai tas jau 2018.gadā sasniegtu 2% iekšzemes kopprodukta un tiktu palielināts arī turpmāk. Pieminēts, ka tiks izvērtēta arī iespēja pāriet pie vispārējas karaklausības modeļa.

Kā izteicies Seima Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Laurīns Kasčūns, pastāvot pašreizējai ekonomiskajai situācijai, plānots 2020. gadā aizsardzības finansējumu palielināt par 2,5% no IKP. "Tā ir ļoti svarīga vēsts mūsu sabiedrotajiem un jaunajam ASV prezidentam Donaldam Trampam, kas aicinājis sabiedrotos uzņemties lielāku atbildības daļu. Sasnieguši 2,5% IKP, mēs iekļūsim starp piecām NATO valstīm, kas savai aizsardzībai un drošībai atvēl visvairāk," viņš uzsvēris.

Stratēģijā runāts gan par nepieciešamību stiprināt NATO kolektīvo aizsardzību, vienotu un solidāru ES, divpusējās attiecības ar ASV, gan saistībām radīt apstākļus NATO mācībām, attīstīt tam nepieciešamo infrastruktūru un pienācīgi uzņemt sabiedroto spēkus.

Tajā pausta apņemšanās atbalstīt ES migrācijas un patvēruma piešķiršanas politiku, veicināt stratēģisko partnerību un sadarbību ar Latviju, Igauniju un Poliju.

Kā norādīts dokumentā, Lietuva ieturēs nostāju, ka labu kaimiņattiecību uzturēšana un attīstīšana ar Krieviju būtu vēlama, bet tas iespējams tikai tad, ja šī valsts respektēs starptautisko tiesību normas un principus, kaimiņvalstu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, pildīs savas starptautiskās saistības un Minskas vienošanās.

"Galvenais šķērslis labām kaimiņattiecībām ar Krievijas Federāciju ir šīs valsts agresīvās darbības, pirmām kārtām Krimas aneksija un agresija pret kaimiņvalstīm, kā arī rupji starptautisko tiesību pārkāpumi. Ciktāl tas nav pretrunā ar Lietuvas nacionālās drošības interesēm un starptautiskajām saistībām, tiks uzturēta pastāvīga praktiskā sadarbība ar šo valsti," teikts stratēģijā.

Tajā arī solīts veicināt uz kvalitatīvu un objektīvu informāciju balstīta mediju satura izplatīšanu un pieejamību un vairot plašsaziņas līdzekļu finansējuma caurskatāmību.