Otrdien notikušās Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta vēlēšanas, kuru laikā galvenie sāncenši bija līdzšinējās koalīcijas pārstāvji no Eiropas tautas partijas un sociāldemokrātu grupas, iezīmē līdzšinējās abu politisko spēku koalīcijas galu, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, apstiprināja jaunievēlētais EP prezidents Antonio Tajani.
"Vismaz, ņemot vērā EP prezidenta vēlēšanu rezultātus, nē, tāda lieta vairs neeksistē," komentējot līdzšinējās koalīcijas iespējamo turpmāko darbību, sacīja Tajani.
"Ir sācies jauns posms, un es centīšos starp politiskajām grupām būvēt tiltus tā, lai tie EP lomai ļautu tikai pieaugt," solīja jaunievēlētais prezidents.
Jau vēstīts, ka, lai gan ierasts, ka koalīcijas partijas vienojas par EP prezidentu, otrdien šī vienošanās tika lauzta, un desmit stundu garās vēlēšanās galvenie konkurenti uz prezidenta amatu bija tieši koalīcijas partneru – ETP un sociāldemokrātu – kandidāti Džanni Pitella un Antonio Tajani.
ETP kandidātam Tajani, meklējot atbalstu, otrdien izdevās pārliecināt ceturto lielāko parlamenta politisko grupu Eiropas Liberāļu un demokrātu partiju (ALDE). Liberāļu partiju grupas līderis Gijs Verhofštats jau otrdienas rītā atteicās no savas kandidatūras un solīja atbalstu Tajani. Apmaiņā pret ALDE atbalstu ETP apsolīja amata pozīcijas ietekmīgajā Komiteju priekšsēdētāju konferencē, kā arī abas grupas apņēmās kopīgi strādāt pie vairākām vienotām prioritātēm, tostarp drošības jautājumiem un cīņu pret populistiem.
Abas partijas paziņoja par jaunas proeiropeiskas koalīcijas izveidi.
Otrdienas vakarā neilgi pirms ceturtās kārtās savu atbalstu Tajani apsolīja arī trešā lielākā parlamenta frakcija, vēl viens līdzšinējais opozīcijas spēks – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR). Lai gan ALDE atbalsts bija ievērojams, tieši ECR balsis ļāva nodrošināt uzvaru vēlēšanās.
Nav skaidrs, ko tieši ETP apsolījuši ECR pārstāvjiem. Politiskā grupa vien paziņoja, ka atbalsts Tajani sniegts apmaiņā pret "politisko apņemšanos".
Ja ALDE un ETP pozīcijas parlamenta jautājumos saskanējušas bieži, tad sadarbība ar labēji noskaņoto ECR šķiet grūtāk prognozējama, proti, otrā lielākā grupas partija ir Polijas "PiS", kas pašlaik ir pie varas Polijā, un tiek vainota demokrātijas un tiesisko normu pārkāpumos.
Arī sociāldemokrātu spēki atzīst, ka līdzšinējā koalīcija kopā vairs nestrādās. "Mums vairs nekad nebūs lielā koalīcija," sacīja Pitella, neslēpdams savu vilšanos par ALDE un ETP slepeno vienošanos.
Viņš norādīja, ka arī piedāvājis ALDE politiķiem sadarbību, taču grupas līderis Verhofštats par to savus kolēģus vienkārši nav informējis. ALDE pārmetumus noraidīja, sakot, ka nekāda piedāvājuma no sociāldemokrātiem nav bijis.
Pitellas vadītā grupa, kā liecina neoficiāla informācija, varētu atriebties Verhofštatam, pieprasot viņa atkāpšanos no sarunu vedējā amata "Brexit" jautājumos.
Pēc Tajani uzvaras ETP kļuvuši par ietekmīgāko partiju parlamentā. Lai gan deputātu skaits grupai nav ievērojami lielāks par sociāldemokrātu spēkiem, tagad ETP politiķi ieņem visus trīs vadošos ES institūciju amatus – Eiropas Komisijas (EK) prezidents ir Žans Klods Junkers, ES Padomes vadītājs ir Donalds Tusks, bet Tajani tagad kļuvis par EP prezidentu.
Šī gan nav pirmā reize, kad viena politiskā grupa ieņem visus trīs vadošos amatus. No 2009. līdz 2011. gadam EK prezidents bija Žozē Manuels Borozo, ES Padomi vadīja Hermans van Rompejs, bet EP Jerži Bužeks. Visi trīs bija ETP deputāti.
Latviju ETP grupā pārstāv Inese Vaidere, Artis Pabriks, Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņs, ALDE grupā Iveta Grigule, bet ECR grupā Roberts Zīle. Sociāldemokrātus pārstāv Andrejs Mamikins, bet Tatjana Ždanoka strādā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
