Vācijas ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrs Gerds Millers ir publiskojis ilgi gaidīto stratēģiju attiecībām ar Āfrikas valstīm (attēlā Nigērijas lielpilsēta Lagosa).
Nabadzības apkarošana Āfrikā ir ne tikai morāls pienākums, bet tas ir arī tādu bagātu valstu kā Vācija interesēs, uzsvēra ministrs, Berlīnē iepazīstinot ar "Māršala plānu" Āfrikai.
"Vācijas un Eiropas interesēs ir glābt dzīvības, ierobežot klimata pārmaiņu radītās sekas un novērst "klimata bēgļu" [rašanos], novērst masu migrāciju un palīdzēt radīt nākotni Āfrikas jauniešiem," paziņoja Millers.
33 lappušu biezajā projektā aicināts uz "jaunu līmeni" attiecībās starp Āfrikas valstīm un Rietumvalstīm tādās jomās kā izglītība, tirdzniecība, biznesa attīstība un enerģētika.
Plānā arī rosināts Āfrikas valstu eksportam nodrošināt labāku piekļuvi tirgum, izbeigt nelegālās finanšu plūsmas no Āfrikas, kā arī starptautisko kompāniju izvairīšanos no nodokļiem. Dokumentā uzsvērts, ka arī Āfrikas valstu valdībām ir jārīkojas, apkarojot korupciju, nodrošinot labu pārvaldību un uzlabojot sieviešu stāvokli.
Ministrija plāno atvēlēt papildu 20 % Vācijas attīstības palīdzības finansējuma valstīm, kas veic nepieciešamās reformas.
Plānā arī aicināts uz lielāku privātā sektora lomu Āfrikas attīstībā. Ministrs rosinājis dažādus pasākumus, lai piesaistītu lielāku finansējumu, piemēram, eksporta kredītu garantijas Vācijas kompānijām, kuras veic darbību Āfrikā. Dokumentā Āfrikas valstu valdības arī aicinātas uzlabot nodokļu iekasēšanu.
Šobrīd no 400 000 lielā Vācijas uzņēmumu kopskaita tikai 1000 darbojas Āfrikā. Biznesa līderi kā papildu investīcijas kavējošus faktorus min korupciju, politisku nestabilitāti un pārmērīgu birokrātiju. "Loģiski ir priekšlikumi atvieglot privātā kapitāla mobilizāciju un nodrošināt lielāku privāto iesaisti kontinentā," atzina biznesa asociācijas "Afrika Verein" izpilddirektors Kristofs Kannengīsers. "Afrika Verein" pārstāv 600 kompānijas, kas veic darbību Āfrikā.
"Diemžēl "Māršala plānā" joprojām nav konkretizēts, kā piedāvātie pasākumi un instrumenti izskatīsies. Biznesa aprindas gaida, kad tiks izstrādāti konkrēti instrumenti, kurus mēs varētu izmantot," viņš piebilda.
Daudzi eksperti Berlīnē šaubās, vai ministra stratēģija tiks realizēta. Daudzi priekšlikumi nav attīstības ministra kompetencē. Jautājumu par labāku piekļuvi tirgum nevar lemt Vācijas valdība, tas būtu jādiskutē Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Pārējās ministrijas vēl nav atbalstījušas Millera plānu. Dažas pat ir sākušas izstrādāt pašas savas Āfrikas stratēģijas. Vācija šobrīd ir G20 grupas prezidējošā valsts, un gaidāms, ka Āfrika ieņems nozīmīgu vietu tās darba kārtībā.
"Es ceru, ka attiecīgās ministrijas spēs izstrādāt saskaņotu koncepciju kanclera biroja vadībā un apspriest to ar citiem G20 locekļiem," pauda Āfrikas lietu eksperts Roberts Kapels. "Ar individuālu rīcību nepietiek," viņš piebilda.
Kapels apsveica ministra priekšlikumu kā nozīmīgu ieguldījumu diskusijā par jaunu starptautisku stratēģiju sadarbībai ar Āfriku, piebilstot, ka tā realizēšana ir atkarīga arī no pietiekama finansējuma piesaistes.
"Lielais jautājums ir, kā savākt nepieciešamo finansējumu. Jārunā par nepieciešamo finansējumu, bet tas nevar būt tikai Attīstības ministrijas pienākums," viņš skaidroja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
