2016. gadā NATO mēnesī reģistrējusi vidēji 500 kiberuzbrukumu tās tīkliem, kas ir par 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc viņa teiktā, pērn mēnesī vidēji bijuši 500 bīstami kiberuzbrukumi NATO iestādēm, kas prasījuši 200 cilvēku lielās ekspertu komandas aktīvu iejaukšanos. NATO preses sekretāre Oana Lungesku pavēstīja, ka aiz uzbrukumiem var stāvēt gan ārvalstu valdības, gan noziedznieki un teroristi.
"Kiberjomā vislielākie resursi ir valstīm un tās ir atbildīgas par lielāko daļu uzbrukumu NATO," sacīja Lungesku.
Kiberuzbrukumi rada ļoti lielas potenciālas briesmas, jo var izjaukt, piemēram, energoapgādi vai medicīnisko apkalpošanu un kaitēt citai svarīgai infrastruktūrai, norādīja Stoltenbergs. "Turklāt tie var kaitēt NATO aizsardzības spējām un ietekmēt mūsu bruņoto spēku darbu. Jebkura militārā darbība šodien balstās uz datu pārraidi. Ja šis [datu pārraides] process tiek izjaukts, tad var tikt nodarīts liels kaitējums."
Tāpēc plaša kiberuzbrukuma gadījumā var tikt iedarbināts alianses līguma 5. pants par kolektīvo aizsardzību, brīdināja Stoltenbergs.
Viņš arī pauda satraukumu par iespējamu manipulāciju ar datiem vēlēšanu kampaņu laikā. "NATO no dažādu dalībvalstu valdībām pienāk ziņojumi, kuras bažījas, ka hakeri centīsies iejaukties nacionālajā priekšvēlēšanu cīņā. Tādā gadījumā kibernoziedznieki graus demokrātiju," sacīja Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
