Jeruzalemes mēra vietnieks Meirs Turgemans aģentūrai AFP pastāstīja, ka Jeruzalemes pašvaldības plānošanas komiteja, kuru viņš vada, apstiprinājusi 566 ebreju kolonistu mājokļu būvniecību Pisgatzeevas, Ramotas un Ramatšlomo apmetnēs Austrumjeruzalemē.
Turgemans sacīja, ka Austrumjeruzalemē iecerēts būvēt vēl 11 000 ebreju kolonistu mājokļus, lai gan viņš nevarēja nosaukt konkrētus termiņus, kad šie plāni varētu tikt īstenoti.
Vicemērs Turgemans atzina, ka ebreju apmetņu celtniecība pēc Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā virzīsies uz priekšu daudz raitāk.
"Donaldam Trampam kļūstot par prezidentu, spēles noteikumi ir mainījušies," teica vicemērs.
"Mūsu rokas vairs nav sasietas, kā tas bija [iepriekšējā ASV prezidenta] Baraka Obamas laikā. Tagad mēs beidzot varam būvēt [ebreju kolonistu apmetnes]," uzsvēra Turgemans.
Arī Jeruzalemes mērs Nirs Barkats pauda cerību, ka pēc Obamas prezidentūras beigām ebreju kolonistu apmetņu būvniecība atsāksies.
"Obamas [prezidentūras] astoņi gadi bija grūti, viņš izdarīja spiedienu, lai mēs pārtrauktu [ebreju kolonistu apmetņu] būvniecību. Ceru, ka šī ēra ir beigusies, un mēs turpināsim būvēt un attīstīt Jeruzalemi par labu tās iedzīvotājiem, kā ebrejiem, tā arābiem, lai nostiprinātu suverenitāti pār vienoto Jeruzalemi kā Izraēlas galvaspilsētu," teikts Barkata svētdien izplatītajā paziņojumā.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidentūras pārstāvis sakariem ar presi Nabils Abu Rudeina nosodīja Jeruzalemes pašvaldības lēmumu apstiprināt jaunu ebreju kolonistu apmetņu būvniecību Austrumjeruzalemē, un uzsvēra, ka šis lēmums pārkāpj pagājušajā mēnesī pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju.
"Mēs pieprasām, lai Drošības padome nekavējoties rīkojas atbilstoši 2334.rezolūcijai, lai apturētu ekstrēmistiskās Izraēlas valdības politiku, kuras mērķis ir iznīcināt divu valstu [ebreju un palestīniešu] risinājumu," sacīja Abu Rudeina.
Tramps, kurš ASV prezidenta amatā stājās piektdien, ir solījis stingri atbalstīt Izraēlu, atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārcelt ASV vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi.
ANO Drošības padome 23.decembrī pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīts Izraēlai apturēt ebreju apmetņu būvniecību palestīniešu teritorijās, jo ASV negaidīti atteicās izmantot savas veto tiesības Drošības padomē šīs rezolūcijas bloķēšanai.
Drošības padomē, kurā ir 15 dalībvalstis, rezolūcija tika pieņemta ar 14 balsīm par un nevienu balsi pret, atturoties vienai valstij – ASV.
ASV, atturoties un neizmantojot veto tiesības, deva iespēju pirmoreiz kopš 1979.gada pieņemt ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā ir nosodīta Izraēlas apmetņu politika okupētajās palestīniešu teritorijās.
Rezolūcija tika pieņemta par spīti Izraēlas centieniem to bloķēt, un šos Izraēlas centienus atbalstīja arī Donalds Tramps.
Viņš uz šī balsojuma rezultātu reaģēja ar tvītu, kurā solīja, ka "attiecībā uz ANO situācija būs citāda pēc 20.janvāra", tātad pēc viņa inaugurācijas ASV prezidenta amatā.
ASV vēstniece ANO Samanta Pauere izskaidroja ASV atturēšanos ar bažām, ka ebreju apmetņu paplašināšana apdraud mērķi panākt mieru ar palestīniešu valsts izveidošanu līdzās Izraēlai.
"Apmetņu problēma ir tik ļoti pasliktinājusies, ka tā tagad apdraud šī divu valstu risinājuma dzīvotspēju," sacīja Pauere. Ebreju apmetnes tiek celtas teritorijā, kuru palestīnieši uzskata par savas nākotnes valsts daļu.
Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa birojs paziņoja, ka šis balsojums ir "liels trieciens" Izraēlas politikai un parāda "spēcīgu atbalstu divu valstu risinājumam".
Rezolūcija pieprasa, lai " Izraēla nekavējoties un pilnīgi pārtrauktu visas [ebreju] apmetņu aktivitātes okupētajā palestīniešu teritorijā, ieskaitot Austrumjeruzalemi".
Rezolūcijā arī teikts, ka šīm apmetnēm "nav juridiska spēka" un tās "bīstami apdraud divu valstu risinājuma dzīvotspēju".
ES augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerini ir paudusi satraukumu par Trampa plāniem pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi.
Izraēla 1967.gadā sagrāba palestīniešu apdzīvoto Austrumjeruzalemi un vēlāk to anektēja, pasludinot visu pilsētu par savu "nedalāmo" galvaspilsētu. Starptautiskā sabiedrība šo Izraēlas soli nav atzinusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!