Grandiozas pilis, mošejas un tempļi: Kas sabūvēts Krievijas mazo tautu republikās  (85)

Vairākām no tām ir nosacītas pašnoteikšanās tiesības Krievijas ietvaros vai vismaz tautības vārdā nodēvēta administratīvā teritorija. Vairumā šo Krievijas apgabalu pēc Padomju Savienības sabrukuma iestājās ilgstošs panīkums. Lai gan daļa mazākumtautību apdzīvoto reģionu joprojām pārtiek no Kremļa jeb federālā budžeta subsīdijām, nezinātājs, pārskatot pēdējos gados sabūvēto, to tik viegli nepateiks.

Iepazīstinām ar iespaidīgākajām būvēm Krievijas mazo tautu apdzīvotajās zemēs:

Somugriem piederīgās mariešu tautas vārdā nodēvētā Marijelas Republika atrodas Krievijas Eiropas daļā uz ziemeļiem no Volgas upes un pustūkstoti kilometru uz austrumiem no Maskavas.

Teritorijā, kura ir nedaudz mazāka par Vidzemi, dzīvo aptuveni 700 000 iedzīvotāju, liecina pēdējās oficiālās tautas skaitīšanas dati. Lai gan pasaulē ir vairāk nekā 560 000 mariešu, no kuriem gandrīz 550 000 dzīvo Krievijā, Marijelā padomju gados īstenotās pārkrievošanas politikas dēļ viņi mūsdienās ir tikai viena no divām lielākajām etniskajām grupām, atpaliekot no krieviem. Vēl salīdzinoši liela kopiena mīt Baškortostānā.

Somu un igauņu politiķi, kā arī mediji iepriekš vairākkārt pievērsuši uzmanību, ka tiem radniecīgā mariešu tauta tiek apspiesta. Esot aizliegts praktizēt tiem raksturīgo reliģiju, kurā liela nozīme ir dabai, slēgts vairākums mariešu valodā iznākošo mediju un fiksēta vēršanās pret mariešu žurnālistiem un mācībspēkiem, pirms nu jau vairākiem gadiem ziņoja "Radio Brīvā Eiropa".

Nepilnu 260 000 cilvēku apdzīvotajā republikas galvaspilsētā Joškarolā pēdējo gadu laikā tapušas vairākas ievērības cienīgas celtnes.

Blakus divām pilīm, no kurām viena ir Nacionālais leļļu teātris, bet otra – vietējā televīzijas kanāla ēka, tapusi arī masīva ēku rinda, kura atgādina stilizētu Rietumeiropas vecpilsētu arhitektūru. Joškaroliešu domes interneta vietnē to nemaz nekautrējas dēvēt par Briges krastmalu, atsaucoties uz gleznaino beļģu pilsētiņu, kuras arhitektūras formas iedvesmojušas šī bloka tapšanu.

Savukārt Malajas Kokšagas upes otrā krastā izbūvēta Kremļa ārējās sienas butaforija ar visiem tai raksturīgajiem tornīšiem un pareizticīgo katedrāle. Netālu no upes atrodas arī ne mazāk iespaidīga un pārējo ēku stilistikā ieturēta mākslas galerija.

Pārsimts metru attālumā no nesen tapušā Kremļa, kuru tieši tā arī dēvē, uztapināts arī krievu senās koka arhitektūras kvartāla atdarinājums.

Vairums no tikai 500 tūkstošu lielās burjatu tautas mīt ap Baikāla ezeru - Burjatijas un blakus esošajā Aizbaikāla novadā. Visvairāk burjatu dzīvo tieši Burjatijā. Tomēr arī šajā zemeslodes pleķītī viņi mūsdienās veido vien 30 % no visiem aptuveni miljons republikas iedzīvotājiem.

Nedaudz uz rietumiem no republikas galvaspilsētas Ulanudes izveidojies nozīmīgākais budisma mācību centrs Krievijā. Šīs reliģijas tempļu un klostera komplekss Ivolginskas Dacan šeit ar aizvien jauniem tempļiem un mūku dzīvojamajām ēkām apaudzis pēdējās desmitgadēs, taču kā Krievijas budisma centrs tas izveidojās Josifa Staļina valdīšanas gados, norāda portāls "World Digital Library".

Lai gan pēc PSRS autoritārā līdera pavēlēm tika noslepkavoti miljoniem cilvēku, kuru vidū bija izteikti daudz dažādu reliģiju sekotāji, priesteri un skolotāji, tieši ar Staļina atļauju 40. gadu vidū šeit tapa pirmais budistu templis. Lai gan šādai rīcībai oficiālu skaidrojumu nav, visticamāk, tas darīts, lai ārēji PSRS varētu demonstrēt, ka tās iedzīvotājiem ļauta reliģiskā brīvība.

Ilgus gadus šeit atradies tikai viens no baltiem ķieģeļiem būvēts templis, bet mūsdienās budistu tempļi, klosteri un mācību centri no jauna uzcelti daudzviet Burjatijā. Savukārt Ivolginskas Dacan jau līdzinās tempļu ciematam.

Vainahu tautu grupai piederīgie inguši mūsdienās pārsvarā apdzīvo nelielo Ingušijas Republiku Kaukāza kalnos. Aptuveni pusmiljonu lielā tauta savu republiku Krievijas sastāvā ieguva, kad tā 1992. gadā tika nodalīta no Čečenijas.

Atšķirībā no citām minoritāšu administratīvajām teritorijām, Ingušija ir ļoti homogēna - inguši veido vairāk nekā 94 % no visiem iedzīvotājiem, bet to brāļu tauta čečeni - nepilnus piecus procentus, kamēr etnisko krievu šajā Ziemeļkaukāza republikā ir vien nepilns procents no kopējā iedzīvotāju skaita.

Jaunizveidotajā republikā par pagaidu galvaspilsētu tika izvēlēta lielākā apdzīvotā vieta Nazraņa, taču jau 1994. gadā inguši sāka jaunās galvaspilsētas – Magasas – būvniecību vien nepilnus piecu kilometrus no tās, vēsta pilsētas interneta vietne "ADM-Magas.ru". Oficiāli pilsētas statusu tā saņēma 2000. gadā.

Administratīvajiem nolūkiem celtā pilsēta sākotnēji pārāk daudz iedzīvotāju nepiesaistīja, un līdz pat 2009. gadam to skaits nepārsniedza 500, bet patlaban Magasu par savām mājām sauc vismaz 7000 cilvēku, liecina portāla "MojGorod" informācija.

Lai gan Kalmikijas republika ir lielāka par Latviju, tajā iedzīvotāju ir mazāk nekā Islandē – vien nepilni 300 000. No tiem nedaudz vairāk nekā puse ir kalmiki, bet krievi, kuri pārsvarā apdzīvo republikas rietumus, ir otrs lielākais etnoss, liecina statistika.

Senatnē no Mongolijas izceļojusī tauta bija saglabājusi savu uzticību budismam, bet, līdzīgi kā citas Kaukāza tautas, Josifa Staļina režīma laikā kalmiki piedzīvoja represijas un tika deportēti uz Centrālāziju, bet viņu mājas, kā arī budistu tempļi nojaukti.

Pēc despota nāves viņi varēja atgriezties, bet kalmiku zemēs jau saimniekoja ievestie krievi un ukraiņi, savukārt budismu bija aizliegts praktizēt līdz pat PSRS sabrukumam.

Patlaban situācija ir stipri mainījusies. Kalmiki ne tikai atguvuši savas zemes, bet no jauna uzcēluši desmitiem budistu tempļu un izveidojuši reliģisko mācību centrus. Patlaban Kalmikija ir lielākais reģions Eiropā, kurā dominējošā ticība ir budisms.

Kalmikijas galvaspilsētā Elistā uz Ļeņina ielas uzcelta arī Eiropā lielākā budismam veltītā celtne - Zelta templis. Tajā atrodas Eiropā lielākā Budas skulptūra, bet pati ēka ir daļa no tā dēvētā Budas Šakjamuni zelta māju kompleksa. To vairākkārt apmeklējis arī Dalailama.

Krievijas federālā budžeta bagātīgi dotētā Čečenijas Republika ir kļuvusi pasaulslavena ar spēju par lieliem līdzekļiem īsā laikā no pilsētām izdzēst pēdējās kara paliekas. Abi Čečenijas kari un augstā čečenu dzimstība krievu īpatsvaru autonomijā samazinājuši no aptuveni 25 % 90. gadu sākumā līdz nepilniem diviem procentiem pašlaik.

Tās galvaspilsētā Groznijā atrodas viena no ietilpīgākajām mošejām Krievijā, un jauni dievnami sabūvēti arī nomaļākos Čečenijas rajonos. Galvaspilsētā slejas arī iespaidīgi debesskrāpji, stadioni un dzīvojamie rajoni, kuri gandrīz pilnībā uzcelti no nulles pēdējās desmitgades laikā. Par to ikviens var pārliecināties tiešraidē no Groznijas.

Tomēr Krievijā čečeni pēdējos gados ievērību guvuši ar ko citu – ar Vladimiram Putinam un autonomijas vadītājam Ramzanam Kadirovam uzticīgu, labi bruņotu un trenētu, bet Krievijas Bruņotajiem spēkiem un Federālajam Drošības birojam nepakļautu karaspēku, kurā dienošos mēdz dēvēt par kadiroviešiem.

Kadirovs un viņa padotie tiek saistīti ar vairākām skaļākajām slepkavībām Krievijā. 2006. gadā tika nogalināta pētnieciskā žurnāliste Anna Poļitkovska, bet 2009. gadā cilvēktiesību aizstāve Nataļja Estemirova, kuras kolēģi paziņoja, ka vairākus mēnešus pirms viņas nolaupīšanas Groznijā draudus viņai izteicis pats Kadirovs. Savukārt 2008. un 2009. gadā noslepkavoti divi Kadirova konkurenti – Čečenijā pazīstami cilšu politiķi Ruslans un Sulims Jamadajevi.

Savukārt patlaban Ramzana Kadirova vadībā Čečenijā top Starptautiskais speciālo uzdevumu vienību apmācību centrs, savā "Instagram" profilā ziņo pats autonomijas prezidents.

Viņš vēsta, ka par pagaidām vēl būvniecības stadijā esošā centra iespējām jau patlaban interesējas visas Krievijas tiesībsargājošās institūcijas un desmitiem citu valstu. Tajā apmācīšot augstākās klases speciālistus un instruktorus.

Izmēros salīdzinoši nelielā Mordvijas Republika ir galvenā mītnes zeme divām tautām erzjiem un mokšiem, kuru pārstāvjus dēvē par mordviešiem. Patiesībā mordviešu apdzīvotais areāls pārsniedz republikas robežas, turklāt daļa no viņiem savas tautas valodu vairs nezina, liecina statistikas dati.

Vairāk nekā puse Mordvijā dzīvojošo ir etniskie krievi, un arī erzjiem un mokšiem krievu valoda ir saziņas valoda, jo abas šīs somugru saimei piederīgās valodas savstarpēji ir pārāk nesaprotamas. Savukārt aptuveni piecus procentus no 800 tūkstošu lielā iedzīvotāju kopskaita veido tatāri.

Mordvijas etniskajā statistikā iesprucis arī Žerārs Depardjē. Lielais Krievijas draugs un kopš 2013. gada arī pilsonis Krievijas pasi ieguva tieši ar pierakstu jaunā daudzdzīvokļu namā republikas galvaspilsētā Saranskā, Demokrātijas ielā 1 (attēlā), ziņoja "Reuters".

Patlaban šajā pilsētā top nelielās republikas apmēriem grandiozs projekts – viens no sešiem Krievijā jaunceļamajiem FIFA Pasaules kausa 2018 stadioniem "Mordovia Arena". Jaunajā būvē paredzētas 45 015 skatītāju vietas. Pēc čempionāta gan tas tiks pārveidots, vietu skaitu samazinot līdz 28 000, raksta "Stadium DB".

Tatarstānas Republika izmēros līdzinās Latvijai, bet tās iedzīvotāju skaits ir tieši divkārt lielāks. Lielākā daļa no tiem ir islāmticīgie Volgas tatāri, bet nepilnus 40 % veido etniskie krievi. Tjurku tautu grupai piederīgie tatāri veido arī ceturto daļu no kaimiņu Baškortostānas iedzīvotājiem.

Tatāri ir ne tikai lielākā Krievijas minoritāte, bet arī viena no ātrāk augošajām. No piecarpus miljoniem Krievijā mītošo tatāru Tatarstānā dzīvo aptuveni divi miljoni, rāda statistikas dati.

Mūsdienās republikas galvaspilsētā līdzās tādām iespaidīgām celtnēm kā Kazaņas arēna, Badmintona centrs, Tenisa akadēmija un Kazaņas ģimenes centrs tapusi arī Kulšarifas mošeja.

Greznā un pēc pareizticīgo katedrāļu arhitektūras parauga celtā ēka tapusi Kazaņas Kremlī Ivana Bargā armijas 16. gadsimtā nopostītās mošejas vietā, raksta portāls "Tatarstan Heritage".

Jaunā, galvenokārt par Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu līdzekļiem celtā mošeja atklāta 2005. gadā. Dievnams jau kļuvis par mūsdienu Kazaņas un tatāru kultūras ikonu. Tā aicina ne tikai uz lūgšanām, bet kalpo arī kā islāma muzejs.

Somugru tautu grupai piederīgie udmurti ir viena no straujāk rūkošajām mazākumtautībām, kuras vārdā nodēvēts kāds Krievijas administratīvais apgabals.

No aptuveni 600 tūkstošiem tautas pārstāvju, vien apmēram puse vairs zina udmurtu valodu, liecina statistika. Savukārt pašā Udmurtijas republikā udmurti mūsdienās veido nepilnus 30 %, kamēr pārējie ir izklīduši pa apkārtējiem reģioniem vai devušies uz lielpilsētām.

Gan krievu, gan udmurtu vairākums ir piederīgi pareizticībai. Pirms desmit gadiem republikas galvaspilsētā Iževskā tika atklāta lielākais un nozīmīgākais dievnams Udmurtijā – Svētā Mihaila katedrāle. Tā tapusi vietā, kur reiz jau atradusies baznīca, bet tā nojaukta Lielā terora gados.

No sarkanajiem ķieģeļiem celtā ēka ir veidota pēc 19. gadsimta skices. Tai ir liela centrālā zāle, kuru ieskauj kapellas un 67 metrus augsts galvenais tornis.

Pirms trim gadiem no šīs katedrāles tika izvadīts slavenais Udmurtijā dzimušais ieroču konstruktors Mihails Kalašņikovs (otrajā attēlā redzams kadrs no viņa bērēm).

Viena no etniski bagātākajām Krievijas republikām ir Dagestāna. No tās aptuveni trim miljoniem iedzīvotāju tikai 3 % ir krievi. Savukārt lielākā republikā dzīvojošā tauta ir avāri, kuri veido nepilnu trešo daļu no visiem iedzīvotājiem, bet dargu, kumiku un lezgīnu tautu piederīgie veido aptuveni 15 % no iedzīvotāju kopskaita katri, kamēr virknei galvenokārt Dagestānā mītošo tautu to pārstāvju skaits ir no dažiem simtiem tūkstošu līdz dažiem tūkstošiem.

Par šīs "bābeles" vienojošo valodu kļuvusi krievu valoda, turklāt lielāko vairumu republikas iedzīvotāju vieno arī reliģija. Izteikts iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi. Dagestāna tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem radikālā islāma centriem Krievijā, un tajā regulāri tiek ziņots par aizturētiem vai iznīcinātiem teroristiem.

Republikas galvaspilsētā Mahačkalā jau drīz pēc PSRS sabrukuma par kādas bagātas turku dzimtas ziedotajiem līdzekļiem sāka būvēt mošeju, rakstīts dievnama oficiālajā interneta vietnē "Masdjid.ru".

1998. gadā pabeigtā Mahačkalas Lielā mošeja ir ietilpīgākā Krievijā. Savukārt Eiropā šajā ziņā tā atpaliek tikai no Stambulā esošajām. Dievnams vienlaicīgi spējot uzņemt līdz 17 000 lūdzēju.