Saskaņā ar jauno likumu Slovēnijas varas iestādes var atraidīt patvēruma meklētājus tieši uz robežas ar Horvātiju, kura nav Šengenas zonā, ja viņu skaits pēkšņi pieaugtu un "apdraudētu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību".
Līdzīgus pasākumus pret migrantiem pēdējo divu gadu laikā pieņēma Slovēnijas kaimiņvalstis Ungārija un Austrija pēc tam, kad 2015. gadā izcēlās Eiropas lielākā migrācijas krīze kopš Otrā pasaules kara.
Slovēnijas kreisi centriskais premjerministrs Miro Cerars paziņoja, ka šis ir "ekstrēms pasākums, kurš mums jāsagatavo gadījumam, ja tas būtu vajadzīgs".
Pirms Balkānu migrācijas maršruts pērnā gada martā praktiski tika slēgts, simtiem tūkstošu migrantu un bēgļu pa to no Turcijas un Grieķijas devās uz turīgajām Eiropas rietumu un ziemeļu valstīm.
Slovēnija, kura kontrolē 670 kilometrus no Šengenas zonas ārējās robežas, kļuva par svarīgu tranzīta valsti migrantiem 2015. gada beigās, kad Ungārija slēdza savas robežas patvēruma meklētājiem.
Slovēnijā, kurā ir divi miljoni iedzīvotāju, saskaņā ar oficiāliem datiem pašreiz ir 267 migranti.
Jaunais likums parlamentā, kurā ir 90 deputātu vietas, ceturtdien tika pieņemts ar 47 balsīm par un 18 pret.
Ja radīsies jauna migrācijas krīze, valdība lūgs parlamentu iedarbināt šo likumu un slēgt robežu uz vismaz sešiem mēnešiem.
Cilvēktiesību organizācijas brīdināja, ka šis likums var liegt bēgļiem aizsardzību, kuru garantē starptautiskās un Eiropas Savienības (ES) tiesības. "Amnesty International" to nosauca par "nopietnu soli atpakaļ cilvēktiesībām Slovēnijā".
Eiropas Padome trešdien brīdināja, ka šie pasākumi "ne tikai aptraipītu Slovēnijas kā cilvēktiesībām pilnīgi uzticīgas valsts tēlu, bet arī riskētu izprovocēt domino efektu reģionā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
