ASV prezidenta Donalda Trampa sestdienas telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir "nozīmīgs sākums" attiecību uzlabošanai starp abām valstīm, kuru attiecības pasliktinājušās līdz zemākajam līmenim kopš Aukstā kara, sestdien paziņoja Baltā nama administrācija.
Stundu ilgajā sarunā, kuru Baltais nams raksturoja kā "apsveikuma zvanu" no Putina, prezidenti apsprieda sadarbību cīņā pret grupējumu "Daesh" ("Islāma valsts").
"Pozitīvais zvans bija nozīmīgs sākums attiecību uzlabošanai starp ASV un Krieviju, kuras ir vajadzīgs uzlabot," teikts Baltā nama paziņojumā.
"Gan prezidents Tramps, gan prezidents Putins cer, ka pēc šodienas zvana abas puses var ātri pāriet uz terorisma un citu abām pusēm svarīgu problēmu risināšanas."
Kremlis pirms tam paziņoja, ka Tramps un Putins vienojušies "attīstīt ASV un Krievijas attiecības uz konstruktīva, vienlīdzīga un abpusēji izdevīga pamata" un izveidot "reālu koordināciju" cīņai pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".
Kremlis raksturoja šo sarunu kā "pozitīvu" domu apmaiņu, kurā prezidenti skāruši daudzus tematus – Irānas kodoldarījumu, konfliktus Ukrainā un starp Izraēlu un palestīniešiem, saspīlējumu Korejas pussalā un tirdzniecības attiecības.
"Prioritāte" šajā sarunā bija cīņa pret starptautisko terorismu, un prezidenti arī runāja par vēlmi tikties, piebilda Kremlis.
Sarunā netika apspriestas ASV noteiktās sankcijas pret Krieviju, Krievijas ziņu aģentūrai "Interfax" pavēstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Tramps piektdien uz žurnālistu jautājumiem, vai viņš plāno atvieglot sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, atbildēja, ka "ir pārāk agri par to runāt".
Putins un Tramps pirmoreiz sarunājās pa telefonu novembrī drīz pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās. Toreiz viņi bija vienisprātis, ka ir vajadzīgs "normalizēt" abu valstu attiecības.
Trampam sestdien bija telefonsarunas arī ar citiem valstu līderiem – Japānas premjerministru Sindzo Abi, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Austrālijas premjerministru Malkolmu Tērnbulu.
Francija un Vācija bija paudušas satraukumu par Trampa paustu NATO kritiku un viņa uzslavu Putinam.
Tramps agrāk bija raksturojis Ziemeļatlantijas militāro aliansi kā "novecojušu".
Telefonsarunas laikā Merkele un Tramps arī pievērsās situācijai Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, attiecībām ar Krieviju un krīzei Ukrainā, un Tramps pieņēma Merkeles uzaicinājumu apmeklēt G20 samitu Hamburgā šī gada jūlijā.
"Prezidents un kanclere arī vienojās par NATO alianses fundamentālu svarīgumu plašākajām transatlantiskajām attiecībām un tās lomu miera un stabilitātes nodrošināšanā mūsu Ziemeļatlantijas kopienā," teikts Baltā nama paziņojumā.
"Šajā garā līderi atzina, ka NATO jābūt spējīgai konfrontēt 21.gadsimta draudus un ka mūsu kopīgajai aizsardzībai ir nepieciešamas pienācīgas investīcijas militārajās spējās, lai nodrošinātu, ka visas alianses dalībvalstis dod godīgu ieguldījumu mūsu kolektīvajā drošībā."
Paziņojumā teikts, ka Tramps un Merkele vienojās pastiprināt sadarbību terorisma un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanai, kā arī konflikta zonu stabilizēšanai Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.
"Abi līderi apliecināja ciešas Vācijas un ASV sadarbības svarīgumu mūsu valstu drošībai un labklājībai un pauda vēlmi tuvākajos gados padziļināt jau tuvās Vācijas un ASV attiecības," teikts Baltā nama paziņojumā.
Tajā arī piebilsts, ka Tramps paredz "drīzumā" tikties ar Merkeli Vašingtonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
