Francijas sociālistu priekšvēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis Amons  (8)

Saskatot rezultātus no apmēram 60% priekšvēlēšanu iecirkņu, noskaidrots, ka bijušais izglītības ministrs Amons saņēmis 58,65% balsu, bet Valss - 41,35%.

Priekšvēlēšanu rīkotāji paziņojuši, ka otrajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi "daudz augstāka" nekā pirmajā kārtā, kad nobalsoja 1,6 miljoni cilvēku.

Komentējot savu uzvaru, Amons norādīja, ka rezultāti liecina par vēlētāju vēlmi modernizēt un atdzīvināt partiju.

Amons visvairāk balsu saņēma arī priekšvēlēšanu pirmajā kārtā 22. janvārī.

Sociālistu priekšvēlēšanās tiesības piedalīties bija ikvienam balsstiesīgajam francūzim, ja vien tas bija gatavs samaksāt vienu eiro lielo nodevu un parakstīt deklarāciju, kurā pauž uzticību kreisi centriskās partijas vērtībām.

Pašreizējais prezidents Fransuā Olands, kura popularitāte jau ilgstoši saglabājas rekordzemā līmenī, decembrī pieņēma bezprecedenta lēmumu nestartēt pavasarī paredzētajās vēlēšanās, pretendējot uz otru pilnvaru termiņu. Viņš ir pirmais Francijas valsts galva, kurš tā rīkojies kopš tā dēvētās Piektās republikas izveidošanas 1958. gadā.

Līdztekus Olanda zemajai popularitātei sociālistus nomoka dziļas iekšējās domstarpības starp tiem, kuri atbalsta pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa vidū izdarīto kursa maiņu, sākot īstenot uzņēmējdarbībai labvēlīgāku politiku, un tiem, kas joprojām iestājas par tradicionālo kreiso aizstāvēto egalitārisma politiku.

Amons, kurš atstāja valdību, protestējot pret Olanda pavērsienu pa labi, iestājas par 32 stundu darba nedēļu un rosina aplikt ar īpašu nodokli rūpnieciskos robotus, lai nodrošinātu ikvienam Francijas pilsonim ikmēneša minimālos ienākumu 750 eiro apmērā, kas kopumā izmaksātu 400 miljardus eiro gadā.

Visumā Amona programma paredz augstākas algas par mazāku darba apjomu, radot tādu ekonomikas vidi, kuras panākumi netiek mērīti ar ikgadējiem iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem.

Savukārt Valss, kurš, atrodoties premjerministra krēslā, panācis sen gaidīto ekonomisko reformu īstenošanu un savulaik pat ierosinājis partijas nosaukumā atteikties no vārda "sociālisms", centās savā programmā savienot sociāldemokrātisku ekonomisko politiku ar kreisajiem neraksturīgi stingru nostāju drošības un imigrācijas jautājumos.

Viņš centās uzrunāt mērenos sociālistus un solīja atteikties no pašreizējās 35 stundu darba nedēļas, kuru savulaik ieviesa sociālistu premjerministrs Lionels Žospēns.

Tikmēr aptaujas liecina, ka prezidenta vēlēšanās patiesā cīņa norisināsies starp konservatīvās Republikāņu partijas kandidātu Fransuā Fijonu un galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu, kas, pateicoties stagnējošajai ekonomikai un augstajam bezdarbam, spējusi piesaistīt daudzus tradicionālos kreiso atbalstītājus.

Tajā pašā laikā sociālistu kandidātam pirmajā prezidenta vēlēšanu kārtā aptaujas sola vien piekto vietu ar desmit procentiem balsu. Šobrīd jebkuru sociālistu pretendentu apsteidz ne vien Fijons un Lepēna, bet arī bijušais ekonomikas ministrs Emanuels Makrons, kas sociālistu valdību pameta, lai vēlēšanās startētu kā neatkarīgais kandidāts, kā arī komunistu atbalstītais kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons.

Makrons kopš aiziešanas no valdības pagājušā gada vasarā izveidojis pats savu centrisko kustību "En Marche" ("Uz priekšu"), un viņa reitingi pēdējā laikā sākuši augt. Ja sociālistu priekšvēlēšanās uzvarēs Amons, kas liecinās par partijas krasu pavērsienu pa kreisi, Makrona izredzes iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks maijā, var ievērojami pieaugt, jo daļa sociālistu smagsvaru jau tagad ļāvuši noprast, ka aprīlī viņi varētu atbalstīt viņu, nevis pašu partijas kandidātu.