Lai uzlabotu Norvēģijas militārās spējas un kopumā paplašinātu NATO spēku kompetences, ziemeļvalsts pirms trim gadiem izveidoja pirmo speciālo uzdevumu vienību, kurā iekļautas tikai sievietes. Norvēģija izsenis ir pazīstama ar savu dzimumu līdztiesības politiku, tomēr šādu spēku veidošana bija armijas nepieciešamība, raksta portāls "NATO Association".
Afganistānā viena no lielākajām starptautisko spēku problēmām izlūkošanas operācijās bijusi nespēja runāt ar vietējām iedzīvotājām – sievietēm. Urbānā vidē izlūkošana paredz iegūt informāciju sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem, kā dēļ bijusi liela nepieciešamība pēc karotājām, jo vietējās paražas daudzviet sievietēm liedz runāt ar svešiem vīriešiem. Rezultātā komunikācija tikai ar daļu no vietējiem iedzīvotājiem nav devusi iespēju iegūt pilnīgu informāciju.
Tā dēvētā "Jegertroppen" jeb "mednieku vienība" tika radīta kā pilotprogramma uz vienu gadu, bet sevi pierādījusi un vēlāk pagarināta vēl uz trim. Īpašā sieviešu specvienība, kas specializējas izlūkošanas un novērošanas operāciju īstenošanā urbānā vidē, ir pakļauta Norvēģijas Bruņoto spēku Speciālo spēku komandcentram.
Arī kurdu spēki, īpaši Sīrijā, plaši izmanto tikai no sievietēm veidotas militārās vienības. Tās ne tikai palīdz iegūt vērtīgu informāciju no vietējām iedzīvotājām, bet arī biedē džihādistus, kuri baidoties krist no sieviešu raidītām lodēm.
Norvēģijas armijas kaujas vienībās sievietes var dienēt kopš 1985. gada, kļūstot par pirmo NATO valsti, kur tas iespējams. Sievietes joprojām veido tikai desmito daļu no kaujas spēkiem, jo spēj panest fiziski mazāku svaru, bet ekipējums gadu laikā ir kļuvis smagāks, raksta "NATO Association".
ASV Aizsardzības ministrijas dati atklāj, ka aptuveni desmit gadu garumā konfliktos Afganistānā un Irākā no ASV vien kopumā dienējušas ap 300 000 sieviešu. Aptuveni 800 dienošās sievietes tikušas ievainotas, bet 161 ir mirusi gan kaujās, gan ar kaujām nesaistītu iemeslu dēļ.
Foto no "mednieku vienības" mācībām kopā ar citām vienībām: