Migrācija Kremlim palīdz rusificēt Krimu  (199)

Kopš 2014. gada sākuma līdz 2016. gada trešajam ceturksnim Krimas iedzīvotāju skaits audzis par aptuveni 83 000 cilvēku, norāda Krievijas valsts aģentūru "Sevastopolstat" un "Krymstatdati" dati. Tajos norādīts, ka pussalā šajā laika posmā iebraukuši ap 149 000, bet ap 66 000 to pametuši. Novērotāji gan uzskata, ka oficiālie skaitļi ir nepilnīgi, jo tajos redzami tikai tie, kas oficiāli reģistrējuši savu dzīvesvietas maiņu.

Tāpat datu precizitāte ir apšaubāma, jo uz vairākiem mēnešiem 2014. gadā migrācijas statistika netika veikta vispār. Tas galvenokārt varētu ietekmēt izbraucēju datus.

Krievijas statistikas birojs "Rosstat" savukārt ziņo, ka pussalas iedzīvotāju skaits 2014. gada 1. janvārī bija 2,342 miljoni, bet līdz 2016. gada trešajam ceturksnim nokrita līdz 2,337 miljoniem jeb par aptuveni 5000 cilvēkiem. Tāpat "Rosstat" dati rāda, ka šajā laika posmā Krimā miruši par apmēram 15 500 vairāk cilvēku, nekā piedzimuši. Ja pieņem, ka iedzīvotāju skaits šajā laikā audzis par 83 000, kā to rāda aģentūras, tad vismaz 67 500 cilvēku aizbraukšana statistikā neparādās, raksta "Eurasia Net".

Viena no acīmredzamākajām migrācijas tendencēm ir etnisko krievu skaita palielināšanās pussalā. Gan oficiālie statistikas dati, gan neatkarīgi avoti apstiprina, ka iebraucēju vairums ir krievi, kamēr pussalu pametuši galvenokārt Krimas tatāri un ukraiņi.

Nekustamā īpašuma kompānijas "Alliance De Luxe" dati norāda, ka dārgākās mājas, vasarnīcas un zemi iepērk galvenokārt Maskavas, Sanktpēterburgas un Rostovas pie Donas iedzīvotāji. Savukārt vidēji dārgus īpašumus (vērtībā līdz 30 000 eiro) iepērk Maskavas apgabala iedzīvotāji, kā arī cilvēki no dažādām NVS valstīm, tostarp Armēnijas un Azerbaidžānas.

Krimas administrācija pērnā gada beigās prezentēja plānus Krimas iedzīvotāju skaitu līdz 2030. gadam palielināt līdz 2,4 miljoniem, ko galvenokārt plāno panākt uz imigrācijas rēķina. Savukārt "Krymstat" aplēsusi, ka vidēji gadā uz Krimu pārcelsies līdz 20 000 cilvēku.