Kā plānots būvēt Trampa 'lieliskāko sienu, kādu esat redzējuši'  (100)

Trampa tā dēvētās sienas vai mūra vietā gan, visticamāk, tiks būvēts žogs. Par to liecina Baltā nama pārstāvja Šona Spaisera precizējums, ka Trampa parakstītais rīkojums ļauj būvēt "lielu fizisku barjeru". Liela fiziska barjera uz ASV-Meksikas robežas daudzviet uzbūvēta jau gadiem, kas ļauj domāt, ka vērienīgais plāns nozīmē tā pagarināšanu un pastiprināšanu.

Iepazīstinām ar nākamajiem soļiem, lai taptu Trampa izlolotā siena:

Nākamais solis pēc Donalda Trampa rīkojuma parakstīšanas ir pašu republikāņu iekšēja vienošanās par sienas izmēriem un tai atvēlamajiem līdzekļiem. ASV Kongresā sākotnēji jāpanāk savstarpēja sapratne starp Senātu un Pārstāvju palātas locekļiem. Tāpat jārod kopsaucējs starp Balto namu un ASV Kongresu, kur republikāņiem patlaban ir vairākums.

Ne Senātā, ne Pārstāvju palātā republikāņiem pašlaik nav šķēršļu Trampa rīkojuma tālākai virzīšanai uz reālu projekta realizāciju. "Huffington Post" uzsver, ka kopumā republikāņi ir vienisprātis, ka žogs uz robežas ir jāceļ, diskusijas varētu raisīt tikai tā mērogs. Ja vien nenotiks negaidīta pašu republikāņu šķelšanās, nākamais solis ir praktisko jautājumu risināšana.

Tas, par ko jāspēj rast vienošanās, patlaban ir izpratne par to, kāda veida žogu uz robežas nepieciešams celt. Neskaidrs ir gan tas, cik garam un augstam tam jābūt, cik tas izmaksātu un kur tieši tas tiks būvēts.

Vienošanos par šiem jautājumiem starp Kongresu un Balto namu paredz tuvāko dažu mēnešu laikā, kad ASV prezidenta administrācija oficiāli pieprasīs papildus līdzekļus žoga celšanai uz robežas.

Šo diskusiju pavadīs loģistikas un likumdošanas ierobežojumu izgaismošana. Attiecīgi tie arī apgrūtinās sienas praktisko būvniecību, jo būs nepieciešams rast risinājumus katrai problēmai atsevišķi, kas ierasti demokrātiskās sabiedrībās prasa lielu laiku.

Ir skaidrs, ka šādi traucēkļi būs, taču tikai tad, kad būs noteikts sienas izmērs un veids, būs saprotams, kā tās būvniecība pārkāpj jau pastāvošos likumus.

Tāpat tikai pēc konkrētu plānu publiskošanas vai darbu uzsākšanas pretenzijas cels vietējie iedzīvotāji, kuri nevēlēsies sienas būvniecību uz savas zemes vai blakus tai. Jau līdz šim ir izskanējis, ka lielākie sienas pretinieki ir tieši pierobežas zonā dzīvojošie amerikāņi, tostarp republikāņu kongresmeņi, norāda "Vox".

Valstīm ir tiesības savu robežu aizsargāt, kā vien tās to vēlas, tomēr žogu celšana, vienlaikus apvainojot visu kaimiņos dzīvojošo nāciju, ir salīdzinoši reta prakse. Savukārt pavisam unikāla pieeja ir Trampa prasība Meksikai apmaksāt žoga uzcelšanu.

Meksikas prezidents Enrike Penja-Njeto oficiālā valsts televīzijā pārraidītā ziņojumā nosodīja Trampa lēmumu drīzumā sākt mūra būvniecību uz robežas, atcēla savu vizīti ASV, kā arī deva rīkojumu Meksikas konsulātiem aizsargāt migrantu tiesības kaimiņvalstī. "Izsaku nožēlu un nosodu ASV lēmumu turpināt mūra būvniecību, kas gadiem ilgi mūs ir šķīris, tā vietā, lai mūs vienotu. Es esmu teicis atkal un atkal, ka Meksika ne par kādu mūri nemaksās," paziņoja Penja-Njeto.

Ņemot vērā, ka piekrist ASV prezidenta piedāvājumam patlaban nozīmētu zaudēt atbalstu pirms 2018. gadā gaidāmajām Meksikas prezidenta vēlēšanām, Meksikas prezidenta piekrišana šādam ultimātam ir neiespējama, norāda "Huffington Post". Tas būs punkts, kuram meksikāņi nepiekāpsies, līdz ar to liedzot iespēju jebkādai tālākai diskusijai.

Savukārt diskusijas trūkums ar ceturto lielāko tirdzniecības partneri pēc Eiropas Savienības, Kanādas un Ķīnas ilgtermiņā varētu kaitēt Trampa politikai, jo pastiprinās neapmierinātību arī tagadējo atbalstītāju vidū.

Kopējais Meksikas-ASV robežas garums ir 3200 kilometri. Patlaban sienas, žoga, dažādu kustības sensoru un kameru barjera veido vairāk neka 900 kilometrus no tās. Savukārt aptuveni 2000 kilometru garumā robežu veido dabīgs šķērslis - Riograndes upe.

Kad 1994. gadā ASV sāka izbūvēt pirmos fiziskās robežas posmus, tie galvenokārt stiepās gar apdzīvotām vietām. Vēlāk žogi tika pagarināti arī uz mazāk apdzīvotām vietām un ar laiku arī nomaļākām teritorijām, taču vairākas zonas, tostarp Riograndes gultne un krasti joprojām ir fiziski šķērsojami, ja vien jums ir laiva.

Arī tādas zonas kā Kalifornijas, Arizonas un Meksikas saskares tuvumā esošais Sonoras tuksnesis līdz šim palikušas brīvas no žogiem, jo jebkādu būvju celtniecība tādās ir dārga, sarežģīta, un vēlāka uzturēšana prasītu lielus līdzekļus.

Savukārt īsts cietais rieksts varētu izrādīties robežas izbūve gar Teksasas štata robežu. Tā galvenokārt ir viļņota, un liela daļa stiepjas caur Bigbenda dabas parku. Daļu robežas veido arī Amistadas ezers, taču robeža starp abiem objektiem ir izteikti zigzagota un šķērso galvenokārt privātīpašumus, kas nozīmē, ka fiziska žoga būve, liks pārzīmēt robežu, sadalot privātu zemi un tādējādi iegūstot jaunus pretiniekus.

Lai parādītu strīdīgo robežu visā tās garumā no Klusā līdz pat Atlantijas okeānam, pērnā gada oktobrī mākslinieks Džošs Beglijs, izmantojot satelītattēlus, radīja un publicēja īsfilmu: