Straujā situācijas saasināšanās Donbasa frontē sākas nākamajā dienā pēc Kremļa saimnieka Putina telefonsarunas ar jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, un tā diez vai ir sagadīšanās, raksta portāls "The Washington Post".
"Grad" zalves un smagās artilērijas šāviņi, kas Ukrainas spēku pozīcijas sāka apbērt 29. janvārī, izskatās pēc izmēģinājuma, vai Tramps piekāpsies Maskavas spiedienam, analizē medijs.
Sestdien notikušajā telefonsarunā Krievijas un ASV vadītāji Ukrainas tematikai neveltīja daudz laika, bet Tramps to nosaucis par "sarežģītu jautājumu", atsaucoties uz savu avotu, raksta "The Washington Post". Tāpat nav sekojuši nekādi rīkojumi par Krievijai noteikto sankciju atcelšanu.
Medijs pieļauj, ka Putins izvēlējies eskalēt situāciju Ukrainā vai nu neatcelto sankciju dēļ, vai ar nolūku izjaukt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vīzīti Vācijā pie Angelas Merkeles, vienas no spēcīgākajām Kijevas atbalstītājām Eiropā. Karadarbības saasināšanās dēļ Porošenko patiesi vizīti pārtrauca.
Ukrainas ekonomika tikmēr sāk izrādīt atveseļošanās pazīmes, 2016. gadā bijis pozitīvs pieaugums, kamēr Krievijā turpinās recesija, atzīmē medijs. Tāpat Ukrainā turpinās lēns ekonomisko un institucionālo reformu progress, ko var apdraudēt jaunās kaujas.
"Domājams, ka tas ir viens no Putina mērķiem," pieļauj "The Washington Post".
Otrs mērķis, visticamāk, ir pamudināt Trampu ātrāk vienoties ar Maskavu par tai interesējošām lietām – ne tikai sankciju atcelšanas, bet arī Krievijas ietekmes sfēras atzīšanu, spriež izdevums.
Apmaiņā Putins varētu piedāvāt sadarbību cīņā pret teroristu grupējumu "Daesh" Tuvajos Austrumos, par ko jau ne reizi vien ir ieminējies Tramps. Tāpat Kremli interesē militārā sadarbība ar ASV, atzīmē "The Washington Post".
Ja Tramps šiem piedāvājumiem piekritīs, Putins sasniegs arī savu trešo mērķi – ASV globālās ietekmes mazināšanos un Krievijas ietekmes palielināšanos, raksta izdevums.
Ziņots, ka kopš 29. janvāra prokremliskie kaujinieki aktīvi apšauda Ukrainas spēku pozīcijas pie Avdijivkas, kā arī pilsētas dzīvojamos rajonus. Kopš 30. janvāra pilsēta ir palikusi bez ūdens, apkures un elektrības. Pilsētā izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Pēdējās dažās dienās krituši vismaz septiņi Ukrainas karavīri, bet desmiti ir ievainoti, kas ir smagākie zaudējumi pēdējo nedēļu laikā.
Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 tūkstošu cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
