Sadalītās Kipras līderi trešdien lūguši ANO gatavot jaunu starptautisku konferenci par drošības izkārtojumu salas atkalapvienošanai, kas varētu notikt martā.
Kipras grieķu pārvaldītās daļas prezidents Niks Anastasiads un viņa turku kolēģis Mustafa Akindži ar šo līgumu nākuši klajā pēc ANO īpašā sūtņa Espena Bārta Eides vadītās tikšanās Nikosijā.
"Līderi pieprasīja Savienotajām Nācijām, konsultējoties ar valstīm-garantiem, marta sākumā sagatavot politiskā līmeņa konferences turpinājumu Kipras jautājumā," teikts ANO izplatītajā paziņojumā.
Saskaņā ar 1960. gada līgumu tā dēvētajām valstīm-garantiem – Turcijai, Grieķijai un Lielbritānijai – ir tiesības iejaukties, lai aizstāvētu salas suverenitāti.
Trīs valstu pārstāvji tikās Ženēvā 12. janvārī, un tam no 18. līdz 19. janvārim sekoja sarunas ekspertu līmenī.
Šīs sarunas, tāpat kā iepriekš Šveicē notikusī Anastasiada un Akindži tikšanās beidzās bez rezultātiem, taču atstāja telpu sarunu turpināšanai.
Eide otrdien norādīja, ka pirms miera procesa turpināšanas starptautiskā līmenī Ženēvā vēl nepieciešams panākt lielāku vienprātību Kipras vietējā līmenī.
Šobrīd procesa tālāka virzīšana ir atkarīga no Kipras līderiem, atzina Eide.
Trešdien Anastasiads un Akindži pauda apņēmību saglabāt sarunās pašreizējo tempu un visu februāri turpināt iknedēļas tikšanās, lai atrisinātu smagākos jautājumus.
Nākamā viņu tikšanās paredzēta 9. debruārī.
Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Iepriekšējās starptautiskās sarunas par salas atkalapvienošanos nonāca strupceļā, kad neizdevās pārvarēt domstarpības drošības jautājumā.
Kamēr Kipras grieķi un Atēnas uzstāj, ka vienošanos iespējams panākt vienīgi tad, ja no Kipras tiek izvākts Turcijas militārais kontingents, turki un Ankara uzstāj, ka Turcijas karaspēkam salā jāpaliek.
Arī īpašumu un teritoriālajos jautājumos domstarpības nav atrisinātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
