Francijas galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, svētdien Lionā oficiāli uzsākot prezidenta vēlēšanu kampaņu, solīja stādīt Franciju pirmajā vietā.
Līdere asi vērsās pret "masu imigrāciju", globalizāciju un "islāma fundamentālismu" un sacīja, ka vēlas tādu Franciju, "kas nevienam nekā nav parādā".
Viņa cildināja Lielbritānijas vēlētājus, kas nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) pamešanu, un mudināja francūžus līdzināties ASV prezidenta Donalda Trampa vēlētājiem, "kas savas nacionālās intereses stādīja pirmajā vietā".
"Mēs visi būsim par vietējo, nevis globālo," sacīja Lepēna, izpelnoties 3000 cilvēku lielās auditorijas atbalsta gaviles.
Aptaujas liecina, ka Lepēna vēlēšanu pirmajā kārtā 23. aprīlī izcīnīsies pietiekami daudz balsu, lai iekļūtu otrajā kārtā, tomēr tad 7. maijā viņu gaidot sakāve.
Bijušais investīciju baņķieris un eksministrs Emanuēls Makrons, pēc visa spriežot, varētu būt Lepēnas konkurents otrajā kārtā. Lepēna svētdien sacīja, ka, "sastopot labējo spārnu, kuram ir daudz naudas, un kreiso spārnu, kuram ir daudz naudas, es esmu vienīgā tautas kandidāte".
"Mēs nesagaidām no Francijas tautas, ka tā pieradīs pie dzīves ar terorismu," sacīja Lepēna, solot pamatīgi palielināt tēriņus likumam un kārtībai.
Lepēna solīja "nulles iecietību" pret noziedzību, kā arī pieņemt darbā vēl 15 000 policistu, īpaši uzmanību pievēršot daudzu Francijas pilsētu problēmu māktajām priekšpilsētām.
Noziegumus pastrādājušie ārzemnieki tiks izraidīti no valsts, sacīja politiķe.
Pievēršoties ES, Lepēna sacīja, ka grib "atbrīvot Franciju no [Briseles] tirānijas".
Ja citas bloka dalībvalstis nepiekritīs plašām reformām, Lepēna solīja, ka savas prezidentūras pirmajos sešos mēnešos sarīkos referendumu par turpmāko palikšanu ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
