Bijušais Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Arturs Mass un divas viņa līdzgaitnieces pirmdien stājās tiesas priekšā par nepakļaušanos Spānijas Konstitucionālās tiesas lēmumam un simboliska neatkarības referenduma sarīkošanu.
Sagaidāms, ka piecas dienas ilgā prāva vēl vairāk saasinās Madrides un kataloņu separātistu attiecības.
Masam, kurš līdz pagājušajam gadam ieņēma Katalonijas premjerministra amatu, draud desmit gadu ilgs aizliegums ieņemt publiskus amatus.
Šajā pašā lietā par simboliskās tautas nobalsošanas sarīkošanu 2014. gada novembrī prokuratūra prasa uzlikt naudassodu un uz deviņiem gadiem aizliegt politisku darbību arī bijušajai Masa vietniecei Žuanai Ortegai un Katalonijas izglītības ministrei Irēnei Rigavai.
Simboliskajā referendumā no 6,3 miljoniem Katalonijas vēlētāju piedalījās 2,3 miljoni, no kuriem 80 % nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas.
Piecas dienas pirms balsojuma Spānijas Konstitucionālā tiesa tā rīkošanu atzina par nelikumību, taču Masam izdevās piesaistīt vairāk nekā 40 000 brīvprātīgo neoficiālā referenduma sarīkošanai, ar kuru palīdzību skolās un citās sabiedriskās ēkās tika ierīkoti balsošanas iecirkņi un organizēta pati balsošanas.
"Mēs galvu turam augstu, pārliecināti, ka rīkojāmies pareizi," svētdien paziņoja Mass. "Mēs to pašu darītu atkal."
Pirmdien tūkstošiem neatkarības atbalstītāju devās cauri Barselonas centram, pavadot apsūdzētos uz tiesas namu.
Pēdējos 200 metrus ceļā uz Katalonijas Augstākās tiesas namu aktīvisti izveidoja dzīvo koridoru, kas ar neoficiālajiem kataloņu nacionālajiem karogiem un gavilēm sveica apsūdzētos.
Pirmdienas sēdē Mass atteicās atbildēt uz apsūdzības jautājumiem un sniedza atbildes vienīgi saviem advokātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
