Krievijas hakeris dziroties lūgt politisko patvērumu Igaunijā  (25)

Vīrietis, kurš sevi dēvējis par Aleksandru, dēvējis sevi par pēdējo grupējuma pārstāvi, kuru Krievijas izlūkdienestiem nav izdevies notvert. "Financial Times" žurnālists ar hakeri ticies Tallinā "meksikāņu restorānā viesnīcas, kuru agrāk pārvaldīja Valsts drošības komiteja, pirmajā stāvā".

Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers otrdien paziņojis, ka Igaunija nav saņēmusi lūgumu piešķirt politisko patvērumu no hakera. "Šajā konkrētajā gadījumā ne uz mana darba galda, ne valdībā nav lūguma piešķirt patvērumu," žurnālistiem Tallina teica Miksers.

Viņš norādīja, ka, lemjot par politiskā patvēruma piešķiršanu, Igaunija ņem vērā divus kritērijus.

"Patvēruma piešķiršanas politika Igaunijā ir tāda, ka mēs katru konkrēto gadījumu izskatām individuāli un ņemam vērā divus kritērijus - vai pieprasītāja dzīvībai un veselībai ir reāli draudi, un vai viņš atbilst patvēruma piešķiršanas nosacījumiem. No otras puses, ir jāizvērtē, vai viņš nerada potenciālus draudus Igaunijai," sacīja ministrs.

Aleksandrs "Financial Times" stāstījis, ka kopš 2003.gada ir pazīstams ar pērn novembrī aizturēto "Šaltai-Boltai" līderi Vladimiru Aņikejevu. Kā pierādījumu sadarbībai viņš žurnālistiem sniedza saraksti ar Aņikejevu, kas notikusi ar anonīma "Šaltai-Boltai" konta starpniecību. Viņš arī parādīja fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Aņikejevu.

Desmit gadus pēc pirmās tikšanās Aņikejevs Aleksandram lūdzis "palīdzēt apkopot kompromitējošu informāciju, kas savākta par augsta ranga Krievijas ierēdņiem". Aleksandrs apgalvoja, ka nekad nav zinājis, kā tieši informācija iegūta, bet viņš parasti to saņēmis no viegli uzlaužamiem kontiem tādos populāros bezmaksas pakalpojumos kā "Gmail", "Mail.ru" un "Yandex".

Par galveno "Šaltai-Boltai" darbības motivāciju Aleksandrs nosauca finansiālas intereses, jo iegūto elektronisko saraksti hakeri pārdevuši internetā apmaiņā pret virtuālo valūtu "Bitcoin".

"Es domāju par to, ka ir laiks iet prom, bet tobrīd jau es zināju pārāk daudz," Aleksandrs atzina intervijā "Financial Times". Viņa aplēses liecina, ka "Šaltai-Boltai" darbības laikā nopelnīja vienu līdz divus miljonus ASV dolāru, bet liela daļa no iegūtā tērēta "kārtējo ražošanas izdevumu" segšanai.

Hakeris teica, ka nav informēts, cik tieši cilvēku darbojās "Šaltai-Boltai", bet kopā ar Aņikejevu esot aizturēti vēl divi grupējuma pārstāvji. Vienu - Konstantīnu Tepļakovu - pazīstot arī Aleksandrs, bet par otru - Aleksandru Fiļinovu - viņš nekad neesot pat dzirdējis.

Pagājušā gada sākumā Aņikejevs teicis Aleksandram, ka hakeru grupa ieguvusi jaunus avotus specdienestos, bet drīz pēc tam "Šaltai-Boltai" pārstāvjus sāka aizturēt, norādīja "Financial Times".

Aņikejevs kopā ar diviem bijušajiem Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) kiberizlūkošanas darbiniekiem Krievijā tiek apsūdzēts par valsts nodevību. Viņam noteikts pirmstiesas drošības līdzeklis trīs mēnešu apcietinājums. Krievijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka abi bijušie FDD darbinieki strādājuši Aņikejeva labā.

Laikraksts "New York Times" vēstīja, ka anonīmi avoti Krievijā palīdzējuši ASV izlūkdienestiem apstiprināt Krievijas iesaisti kiberuzbrukumos ASV Demokrātu partijai pagājušā gada valsts prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā. Šī pati operācija esot bijis iemesls, kādēļ Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja amatu zaudējis ilggadējais Vladimira Putina līdzgaitnieks Sergejs Ivanovs.

Pēdējā laikā arvien vairāk notiek informācijas noplūdes no FDD un citām Krievijas drošības institūcijām, ko var uzskatīt par apzinātu kampaņu vai arī par norādi, ka Krievijas izlūkošanas dienestos ir konfliktējošas interešu grupas.

Lielu daļu no noplūdinātās informācijas publicējis "Šaltai-Boltai". 2014.gadā ar hakeru grupējuma pārstāvi tikās britu laikraksta "The Guardian" žurnālisti, kuriem hakeris atklājis, ka varētu sniegt informāciju no neapmierinātiem izlūkošanas dienestu darbiniekiem, kā arī paziņoja, ka hakeriem ir pieeja tūkstošiem Kremļa iekšējā loka elektroniskā pasta vēstuļu.

Krievijā ir aizturēts augsta ranga FDD darbinieks Sergejs Mihailovs, kā arī kiberdrošības kompānijas "Kaspersky Lab" vadītājs Ruslans Stojanovs, kurš pats agrāk ir bijis kiberdrošības ierēdnis. Mihailovs un viņa vietnieks Dmitrijs Dokučajevs tiek apsūdzēti par sadarbību ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi.

Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēstījuši, ka Mihailovs tika aizturēts pērn decembrī, kad viņš tikās ar augsta ranga izlūkošanas amatpersonām. Aizturēšanas brīdī viņam uz galvas uzvilkts maiss, un viņš tikai tad izvests no konferenču zāles.

Ziņu aģentūras "Interfax" rīcībā esošā informācija liecina, ka saistībā ar šo lietu aizturētas četras personas.