Rumānija, kur aizvadītajā nedēļā notika masu protesti pret valdības ārkārtas dekrētu par atsevišķu korupcijas noziegumu dekriminalizēšanu, atrodas "vispārējā" politiskā krīzē, otrdien uzrunājot parlamenta deputātus, paziņoja prezidents Klauss Johanniss.
Vairums Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dodas nepareizā virzienā, norādīja prezidents.
"Neizsmejiet Rumāniju, saglabājiet ekonomisko izaugsmi," aicināja Johanniss.
"Rumānijai nepieciešama valdība, kas ir caurspīdīga, kas valda paredzami dienasgaismā, nevis snaikstās pa naktīm," uzsvēra prezidents, acīmredzot norādot uz ārkārtas dekrētu, ko valdība pagājušajā nedēļā pieņēma vēlu vakarā.
Piesakot prezidenta uzstāšanos, Senāta spīkers Kalins Popesku-Taričjanu atzina, ka valstī ir "ļoti saspringta situācija". Tajā pašā laikā viņš un Rumānijas valdošās kreisi centriskās Sociāldemokrātu partijas (PSD) līderis Livijs Dragnja atteicās sasveicināties ar prezidentu, kad viņš ieradās parlamentā.
Vairāki parlamenta deputāti pameta sēžu zāli, kad tajā ienāca Johanniss, bet citi prezidentam uzgavilēja.
Ar valdības 30. janvārī pieņemto ārkārtas dekrētu bija iecerēts dekriminalizēt amata noziegumus, kuru rezultātā radušies finansiālie zaudējumi līdz 200 000 leju (44 387 eiro) apmērā.
Dekrēts tika pieņemts, apejot parlamentu un prezidentu, un izraisīja plašākos protestus valstī, kopš diktatora Nikolajes Čaušesku gāšanas 1989. gadā.
Šie likuma grozījumi varēja ļaut izvairīties no kriminālvajāšanas valdošās Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājam Livju Dragnjam, kurš apsūdzēts par varas ļaunprātīgu izmantošanu un kuram liegts ieņemt premjerministra amatu, jo viņš 2016. gada aprīlī tika notiesāts par krāpniecību vēlēšanās.
Pakļaujoties protestētāju spiedienam, Rumānijas valdība svētdien dekrētu atsauca, un plāno iesniegt parlamentā citu šī likumprojekta versiju.
Neskatoties uz politisko krīzi, Johanniss pauda pārliecību, ka Rumānijai nav nepieciešamas pirmstermiņa vēlēšanas, kam piekrīt arī valdība.
Johanniss uzrunā parlamentā atkārtoti aicināja sarīkot referendumu par citu valdības iniciatīvu, kas paredz ieslodzīto apžēlošanu. Kritiķi uzskata, ka šī iniciatīva varētu palīdzēt valdības sabiedrotajiem, kas notiesāti par korupciju.
Komentējot prezidenta uzstāšanos, Dragnja pauda neapmierinātību, ka tā nav bijusi "vienotības runa", un paziņoja, ka Johannisam būtu jāliek mierā valdība, lai tā varētu strādāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
