2017. gada janvārī jūras ledus platība Arktikā bija vidēji 13,38 miljoni kvadrātkilometru, kas ir zemākais rādītājs kopš satelītu novērojumu sākuma pirms 38 gadiem. Janvāra iepriekšējais zemākais līmenis, kas tika reģistrēts 2016. gadā, pārspēts par 260 tūkstošiem kvadrātkilometru.
Kopš pagājušā gada rudens nepieredzēti zema ledus platība konstatēta ne tikai Arktikā, bet arī Antarktikā, kur februārī noslēdzas vasara un martā sākas rudens. Līdz ar to arī kopējā jūras ledus platība pasaulē jau vairākus mēnešus ir zemākajā līmenī kopš novērojumu sākuma.
Gaisa temperatūra daļā Arktikas palaikam pakāpjas vairāk nekā 20 grādu virs ilggadējā vidējā rādītāja, kavējot ledus veidošanos. Arktika ir reģions, kur novērota straujākā gaisa temperatūras paaugstināšanās pasaulē.
Kūstot ledum jūrās, ūdens līmenis pasaulē tikpat kā nepaaugstinās, daudz bīstamāka ir ledus kušana sauszemē - Antarktīdā un Grenlandē. Šoziem Grenlandē novērots lielāks sniega un ledus daudzuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Tomēr ūdeni sedzošā ledus platības samazināšanās var paātrināt globālo sasilšanu un ietekmēt laikapstākļus visā pasaulē. Lai gan gaisa temperatūra pasaulē kopumā turpina paaugstināties, vidējos platuma grādos Ziemeļu puslodē, tai skaitā Amerikā un Eiropā, ziemās iespējami lielāki aukstuma viļņi, to varbūtību palielina arī zemā Saules aktivitāte.
Saskaņā ar Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" apkopotajiem datiem 2016.gads pasaulē bija siltākais kopš novērojumu sākuma 1850.gadā, pārspējot 2015.gadā reģistrēto rekordu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
