'Delfi' no Strasbūras: ES sašķelt ir viegli, brīdina Austrijas prezidents  (46)

Bellens amatā stājās šī gada 26. janvārī, un par savu pirmo ārvalstu vizītes mērķi viņš simboliski izvēlējies EP, tādējādi skaidri norādot savu attieksmi pret ES nozīmi.

"Es uzrunāju jūs, bet arī 500 miljonus ES pilsoņu," norādīja Austrijas prezidents. Viņš skaidroja, ka savu ievēlēšanu uzskata par simbolisku, ņemot vērā, ka viņš uzaudzis jauktā igauņu, krievu un vāciešu ģimenē, turklāt viņa priekšteči 18. gadsimtā Krievijā ieceļoja no Nīderlandes. Viņš pats savukārt runā angļu un vācu valodās, kā arī specifiskajā tiroliešu dialektā, bet strādājis un mācījies Austrijā un Vācijā.

"Mans tēvs vienmēr teica, ka esam rietumeiropieši. Etniski un kulturāli sevi uzskatu par austrieti, bet arī par eiropieti, jo galu galā atrodamies Eiropas vidienē," viņš norādīja.

Bellens skaidro, ka arī attiecībā uz politiku, nav vienmēr jāizvēlas starp savu zemi un pārējo Eiropu. "Var vienlaikus mīlēt gan savu zemi, gan Eiropu kopumā. Mūsu visu nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas kopējo nākotni – prezidenta vēlēšanās iestājos par šo saukli, kas arī nodrošināja manu uzvaru."

"Zaļās partijas" kandidāta Bellena uzvara pirmoreiz tika paziņota jau pērnā gada maijā, bet to apstrīdēja viņa ciešākais sāncensis, galēji labējās "Brīvības partijas" (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers. Īsi pirms apstiprināšanas amatā Austrijas konstitucionālā tiesa atcēla vēlēšanu rezultātus, lemjot, ka balsu skaitīšana nav notikusi paredzētajā kārtībā. Pērnā gada decembrī Bellens atkārtotās vēlēšanās uzvarēja, iegūstot 54 % vēlētāju balsu.

Atsaucoties uz vēlēšanu cīņu, kur viņa spēcīgķais pretinieks izrādījās par labējo populistu dēvētais Hofers, Bellens uzrunā EP uzsvēra, ka "jaunie un vecie nacionālisti nekādas problēmas neatrisinās, tikai radīs Eiropai jaunas". Bellens uzvēra, ka ir jāizdara secinājumi no pagājušā gadsimta pirmajā pusē gūtajām mācībām.

"Pēc pāris dienām mēs svinēsim ES 60. gadu jubileju, un šie gadi ir panākumu stāsts," uzskata Austrijas prezidents, "nebūtu pārspīlējums sacīt, ka šī vienotā Eiropa ir civilizācijas augstākā pilotāža. Mums jābūt lepniem par šiem sasniegumiem, kurus nevar novērtēt par zemu. Mēs esam izvairījušies no asinsizliešanas, ko katra atsevišķa valsts nebūtu varējusi panākt."

Viņš uzrunā brīdināja, ka atsevišķas trešās valstis mēģina un mēģinās Eiropas spēku mazināt, taču eiropiešiem jāsaprot, ka katras valsts atsevišķās spējas ir daudz vājākas par kopējām, tāpēc "mūsu interesēs ir pretoties šķelšanai un pretoties virzienam atpakaļ pie šaurām nacionālām interesēm". "Mums jāraugās, lai mūsu kopējās vērtības netiktu apšaubītas," viņš uzsvēra.

Bellens norādīja, ka pat tādas problēmas kā drošība un bezdarbs neviena Eiropas valsts vienatnē nespēj risināt. "Kura valsts vienatnē var saukt pie atbildības lielās globālās korporācijas kā "Facebok", "Google", "Microsoft" un citas. Austrija to nevar un šaubos, vai pat Vācija to var."

"Mums, vecāka gadagājuma cilvēkiem, jāraugās, lai Eiropas jaunākajai paaudzei netiek nozagta nākotne. Eiropu sagraut nav grūti, bet to atjaunot gan būs sarežģīti un ilgi. Gluži kā analoģijā no dabas – koku nocirst ir viegli, bet tā izaugšanai nepieciešami ilgi gadi," brīdināja jaunievēlētais Austrijas prezidents.