Kā Ziemeļkorejas diktatori slepkavo savus pretiniekus  (50)

Lai gan pats Čenuns par slepkavību klusē, Dienvidkorejas izlūki tieši viņu sauc par pasūtītāju diktatora pusbrāļa Kima Čennama atentātam Kualalumpuras lidostā. "Sky News" norāda, ka 33 gadus vecajam Ziemeļkorejas līderim ir tendence atbrīvoties no cilvēkiem, kurus viņš uztver kā apdraudējumu savam režīmam.

Divus gadus pēc Čenuna nākšanas pie varas, 2013. gada izskaņā nāvessodu Ziemeļkorejā izpildīja viņa tēvocim Džanam Sonthekam. Tiesa Sontheku atzina par vainīgu korupcijā, narkotiku lietošanā un mēģinājumā veikt valsts apvērsumu. Sontheku uzskatīja par vienu no Čenuna asākajiem konkurentiem cīņā par varu totalitārajā valstī.

Pēc tam Čenuns atbrīvojās no partijas biedriem, kas bijuši saistīti ar tēvoci Džanu. 2014. gada oktobrī viņš pavēlēja nošaut 10 "Strādnieku partijas" biedrus, apsūdzot tos par Dienvidkorejas "ziepju operu" skatīšanos, bet vēlāk tika nogalināti vēl 40 cilvēki, ziņo "Bloomberg".

1997. gadā, trīs gadus pēc nākšanas pie varas, Čenuna tēvs Kims Čenirs sāka savu vērienīgāko "tīrīšanu". Viņš lika nogalināt Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena vienu no uzticamākajiem ierēdņiem, kurš atbildēja par zemkopības jautājumiem.

Čenirs viņu nosauca par ASV spiegu un saviem padotajiem uzdeva atrast vēl citus izlūkus. Turpmākajos trīs gados cietumā nonāca daudzi cilvēki, tostarp augsta ranga ierēdņi, raksta "Bloomberg".

Tāpat 1997. gadā Dienvidkorejā divi uzbrucēji, kuri netika noķerti, noslepkavoja Kima Čennama mātes brāļadēlu, kurš uz dienvidiem pārbēga 1982. gadā un sarakstīja grāmatu, kas atklāja detaļas par Kimu dzimtas privāto dzīvi, ziņo "Sky News".

Gadu pirms tam Krievijas pilsētā Vladivostokā tika nogalināts Dienvidkorejas diplomāts. Dienvidkoreja to uzskata par atriebību par 25 ziemeļkorejiešu nāvi, kuri gāja bojā viņu kuģim uzskrienot uz sēkļa pie Dienvidkorejas.

Čenirs arī neesot cietis tenkošanu par viņa privāto dzīvi, raksta "Bloomberg". Pagājušā gadsimta 70. gados viņa sieva, kura pasaulē laida Kimu Čennamu, devusies vizītē uz Maskavu. Čenirs drošības darbiniekiem uzdevis atrast ikvienu, kurš izplata baumas par viņa sievu. Aģenti Maskavā nogalinājuši visus Ziemeļkorejas studentus, kuri bija apgalvojuši, ka pazīst šo sievieti.

Savukārt 1948. gadā dibinātās Ziemeļkorejas pirmais (un kopš 1998. gada – "mūžīgais") vadītājs Kims Irsens "tīrīšanu" uzsāka 1956. gadā. Pirmais upuris bija deputāts Paks Honjuņs, kuru Irsens apsūdzēja par spiegošanu ASV labā. "Bloomberg" kāds jomas eksperts atzinis, ka Honjuņam no savas dzīvības bija jāšķiras neveiksmīgas militārās kampaņas dēļ pret Dienvidkoreju, kas 1953. gadā noslēdzās ar uguns pārtraukšanu.

1968. gadā 31 Ziemeļkorejas kaujinieks īstenoja neveiksmīgu atentātu pret Dienvidkorejas vadītāju Paku Čonhi. Uzbrucējus apturēja 100 metrus no prezidenta pils, kad arī izvērtās asiņaina apšaude, kurā dzīvību zaudēja apmēram 90 dienvidkorejieši, tostarp daudzi civiliedzīvotāji. Arī 1974. gadā Ziemeļkoreja centās noslepkavot Čonhi, taču arī toreiz atentāts bija neveiksmīgs.

1983. gada oktobrī, cenšoties Mjanmā nogalināt Dienvidkorejas līderi Čunu Duhanu, Ziemeļkorejas aģenti sprādzienā nogalināja 21 cilvēku, ieskaitot vairākus Dienvidkorejas ministrus. Aģentu uzstādītās sprāgstvielas gan eksplodēja vēl pirms Duhana ierašanās. Notikuma vietu pamest izdevās trīs aģentiem, divus izdevās notvert, bet viens gāja bojā.

1987. gada novembrī virs Andamanu jūras eksplodēja Dienvidkorejas lidmašīna, kas no Bagdādes lidoja uz Seulu. Bojā gāja visi 115 lidmašīnas pasažieri. Vienu no sprādziena rīkotājām varasiestādēm izdevās aizturēt un nogādāt Seulā, kur sieviete atzinās, ka sprādziens īstenots, lai nepieļautu Dienvidkorejas galvaspilsētā 1988. gadā plānotās vasaras olimpiskās spēles.