Plānotais valsts apvērsums un atentāts pret Melnkalnes premjeru, ko valsts drošības iestādēm pērn izdevās novērst, tika rīkots ar Krievijas atbalstu un svētību, atsaucoties uz avotiem britu valdību, ziņo "The Telegraph".
Melnkalnes varasiestādes iepriekš ziņoja, ka 2016. gada oktobrī, kad valstī notika parlamenta vēlēšanas, ir izdevies novērst apvērsumu, kura laikā bija plānots noslepkavot toreizējo prorietumniecisko premjeru Milo Džukanoviču, kura valdība atbalstīja Melnkalnes dalību NATO.
Drošības iestādes paziņoja, ka apvērsuma mēģinājumā bija iesaistīti krievu nacionālisti. Aizdomās par līdzdalību sazvērestībā līdz šim ir aizturētas aptuveni 20 personas, tostarp Krievijas pilsoņi.
Kremlis kategoriski noliedza saistību ar incidentu, taču aktīvi atbalsta vietējās grupas, kas ir pret Melnkalnes iestāšanos NATO. Melnkalnes prokrieviskā opozīcija apgalvo, ka ziņas par atentātu ir nepatiesas.
Ieplānoto uzbrukumu vadījuši Krievijas izlūkošanas aģenti ar Maskavas atbalstu un svētību, atsaucoties uz augsta ranga avotiem britu valdībā ziņo "The Telegraph".
Sazvērestība, kura paredzējusi izraisīt smagu asinspirti un provocēt nemierus, novērsta vien stundas pirms tās ieplānotā īstenošanas laika. Interpola meklēšanā izsludināti divi krievi, ko Melnkalnes valdība uzskata par apvērsumu vadījušajiem aģentiem.
Šīs divas personas mēnešiem uzraudzījušas nelielas serbu nacionālistu vienības komplektēšanu un ekipēšanu, kuru uzdevums bijis pārģērbtiem par policistiem iebrukt parlamenta ēkā un nogalināt premjeru Džukanoviču.
Izmeklēšanai palīgā pieaicinātie britu un amerikāņu dienesti, cik noprotams, savākuši pierādījumus par augsta līmeņa Krievijas iesaisti šajā sazvērestībā, raksta "The Telegraph".
Kriminālizmeklēšanas ietvaros ir ievāktas šifrētas telefonsarunas, e-pasta sarakstes un liecības no informatoriem. Par "gatavošanos darbībām pret Melnkalnes konstitucionālo kārtību" ir apsūdzēta 21 persona.
"Nav nekādu šaubu", ka sazvērestību finansēja un organizēja Krievijas izlūkdienestu pārstāvji kopā ar vietējiem radikāļiem, laikrakstam norādīja Melnkalnes aizsardzības ministrs Predrags Boskovičs.
Sazvērestība bijusi konstruēta tā, lai tajā varētu vainot negodīgus Krievijas aģentus un nacionālistus, pieļauj laikraksta avoti. Taču pierādījumi norādot, ka operācija nav bijusi iespējama bez augsta līmeņa atbalsta.
Jāatzīmē, ka viens no Melnkalnes vēl meklētajiem sazvērniekiem – Nemaņa Rističs – jau pēc novērstā apvērsuma mēģinājuma decembrī nofotografēts līdzās Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam Belgradā. Tas noticis ziedu nolikšanas pasākumā pie padomju karavīru kapiem. "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL) norāda, ka pasākuma vieta Lavrova vizītes laikā bija stingri apsargāta, tāpēc rodas jautājumi, vai viņš tur nokļuvis nejauši.
Oktobra sazvērestība sekoja pēc vairākiem Maskavas brīdinājumiem, ka Melnkalnei vajadzētu atteikties no virzības uz dalību NATO. Vēl pirms apvērsuma Kremlis tika turēts aizdomās par prokrieviskās opozīcijas partijas "Demokrātiskā fronte" priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanu, norāda "The Telegraph".
Sazvērnieku plāns paredzēja vēlēšanu rezultātu paziņošanas laikā iejukt "Demokrātiskās frontes" atbalstītāju pūlī pie parlamenta ēkas galvaspilsētā Podgoricā, laikrakstam pastāstīja Melnkalnes prokurors.
Pēc norunāta signāla sazvērnieki sāktu ielaušanos parlamentā, bet viņu par policistiem pārģērbtie kolēģi piedevām atklātu uguni pa cilvēku pūli, lai protestētāji padomātu, ka oficiālā vara vēršas pret viņiem.
"Ja tas tiktu realizēts, tādam scenārijam būtu neprognozējamas sekas," teicis izmeklētājs Milivoje Katničs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
