Kipras turku pārvaldītās daļas prezidents Mustafa Akindži pirmdien paziņojis, ka ANO organizētajās salas atkalapvienošanās sarunās atgriezīsies tikai tad, ja grieķu pārvaldītās daļas prezidents Niks Anastasiads distancēsies no parlamenta lēmuma skolās atzīmēt gadadienu kopš 1950.gada referenduma par pievienošanos Grieķijai.
1950.gadā, vēl pirms Kipra atguva neatkarību no Lielbritānijas, absolūtais vairākums vēlētāju referendumā, kam gan nebija tiesiski saistošu seku, nobalsoja par apvienošanos ar Grieķiju, kas pazīstama kā "Enosis".
Kipras grieķu parlaments 10.februārī atbalstīja galēji labējās Nacionālās tautas frontes (ELAM) ierosinājumu, vidusskolās pieminēt referenduma gadadienu, iepazīstinot skolēnus ar šī notikuma vēsturi un izskaidrojot viņiem "Enosis" nozīmi.
ELAM kategoriski iebilst pret atkalapvienošanās sarunām ar Kipras turku daļu.
"Pirmkārt, grieķu Kipras līderim [Nikam Anastasiadam] būtu jāsūta Kipras turku tautai un pasaulei skaidrs vēstījums, ka viņš neatbalsta šo lēmumu, (..) un, otrkārt, tas jāanulē," paziņoja Akindži.
"Pretējā gadījumā sarunās nebūs iespējams panākt progresu," norādīja Akindži, kurš pagājušajā nedēļā, neko nepaskaidrodams, aizgāja no apspriedes ar Anastasiadu.
Akindži pavēstīja, ka, tiklīdz izpratīs Anastasiada nolūkus, viņš izvērtēs situācijas attīstību soli pa solim un tad izlems, vai atsākt sarunas ceturtdien, kā plānots, vai nē.
Kipras turku pārvaldītās daļas prezidents pauda uzskatu, ka Grieķijas parlamenta lēmumus par "Enosis" radījis publisku sašutumu Kipras turku kopienā.
ANO sūtnis Espens Bārts Eide pagājušajā nedēļā pauda pārliecību, ka nākamā Kipras līderu tikšanās notiks kā plānots, neskatoties uz iepriekšējās izjukšanu.
Eide sacīja, ka iepriekšējo apspriedi pametis Akindži, kurš savukārt pārmetis sūtnim puspatiesības stāstīšanu.
Akindži apgalvo, ka sarunu telpu pirmais atstājis Anastasiads, aizcērtot aiz sevis durvis. Anastasiads to noliedzis.
Kopš 2015.gada maija abi līderi iesaistījušies trauslās sarunās, kas lielā mērā balstījušās uz Akindži un Anastasiada personiskajiem kontaktiem.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Iepriekšējā sarunu kārta par salas atkalapvienošanos nonāca strupceļā, kad neizdevās pārvarēt domstarpības drošības jautājumā.
Kamēr Kipras grieķi un Atēnas uzstāj, ka vienošanos iespējams panākt vienīgi tad, ja no Kipras tiek izvākts Turcijas militārais kontingents, turki un Ankara uzstāj, ka Turcijas karaspēkam salā jāpaliek.
Arī īpašumu un teritoriālajos jautājumos domstarpības nav atrisinātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
