Simtiem ES pilsoņu demonstrācijā Londonā pieprasa garantētas tiesības pēc 'Brexit'  (17)

Tikmēr Lielbritānijas Lordu palāta pirmdien sāka debates par likumprojektu, kas pilnvarotu premjerministri Terēzu Meju iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu, lai sāktu sarunas par izstāšanos no ES.

Plīvojot vairāku ES dalībvalstu karogiem, protestētāji pieprasīja garantijas savam statusam pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka.

"Apturiet "Brexit", "Brexit" ir rasists!" skandēja protestētāji.

"Es nekad nelūgšu britu pasi," sacīja viena no demonstrantēm Araseli Rodrigesa, kura Lielbritānijā nodzīvojusi 33 gadus.

"Šīs šaubas par par mūsu nākotni var pielīdzināt terorizēšanai un es tam nepakļaušos," viņa piebilda, norādot, ka pēc pērnā gada "Brexit" referenduma nolēmusi pensijas gadus pavadīt Spānijā.

"Nav vērts palikt valstī, kas tevi negrib," uzsvēra Rodrigesa.

Kāda cita protestētāja - francūziete ap gadiem 60 - sacīja, ka dzīvo Lielbritānijā jau 31 gadu.

"Es esmu precējusies ar britu un mani uztrauc, kas notiks tālāk, jo es nezinu, vai varēšu palikt," viņa piebilda.

52% Lielbritānijas vēlētāju 2016. gada 23. jūnijā referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, un Meja cer oficiālo izstāšanās procesu sākt līdz marta beigām.

Gaidāms, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem sarunās būs, kas notiks ar aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā.

Meja paziņojusi, ka viņu statuss būs atkarīgs no vienošanās ar citām ES valstīm par tur dzīvojošo aptuveni 900 000 Lielbritānijas pilsoņu statusu.

Protestētāji Mejas nostāju šajā jautājumā noraidīja.

"Mēs noraidām viedokli, ka nevar tikt dotas nekādas garantijas, kamēr Eiropas Savienība nav piedāvājusi tādas pašas garantijas Eiropā dzīvojošajiem Lielbritānijas pilsoņiem," teikts protestētāju parakstītajā manifestā, norādot, ka Lielbritānijas nobalsoja par izstāšanos no ES, tādēļ Londonai pirmajai jāķeras pie šī jautājuma risināšanas.