Pār tā dēvētā Lārsena C ledus šelfu pēdējo gadu laikā ilgstoši veidojusies plaisa, kura pērnā gada decembrī kļuva par vēl 18 kilometriem garāka, patlaban stiepjoties jau gandrīz 80 kilometru garumā.
Zinātnieki brīdina, ka, tai izplešoties vēl par 20 kilometriem, ledus šelfs aptuveni 5000 kvadrātkilometru platībā no kontinenta atdalīsies pilnībā. Salīdzinoši tas aizņems tik pat lielu platību, cik visa Ziemeļkurzeme - Ventspils, Talsu, Dundagas un Rojas novadi kopā.
Vietām plaisas platums sasniedzis jau 500 metrus, liecina Britu Antraktīdas novērošanas dienesta nofilmētais video no gaisa.
Zinātnieki apgalvo, ka ledus gabala atdalīšanās ievērojami mainīs Antarktīdas ainavu. Ledus šelfi ir vairākus simtus metru biezi ledus slāņi, kuri peld virs okeāna. Tiem atdaloties, iepeldot dziļāk okeānā un izkūstot, ledāji, kuri atrodas kontinenta iekšzemē, varētu sākt kust aizvien ātrāk, brīdina zinātnieki.
Izvēloties "kartes skatu", redzams, kur atrodas šelfi un kur – kontinenta cietzeme:
Pēdējo desmitgažu laikā no Antarktīdas atdalījušies jau vairāki ledus šelfi, tostarp tā dēvētais Lārsena B šelfs, kas sadalījās 2002. gadā. Pēc atdalīšanās šelfi parasti sadalās sīkākos aisbergos un iepeld dziļāk okeānā, dažkārt pat sasniedzot ap Dienvidameriku ejošos ūdens ceļus un apdraudot kuģus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
