Francijas galēji labējo līderes Marinas Lepēnas izredzes uzvarēt prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā turpina strauji uzlaboties, rāda jauna provizoriskā aptauja. Turklāt tieši šobrīd Lepēnas pietuvinātos saista jauns skandāls – divus no viņas palīgiem trešdien aizturēja policija, vēsta "Vice".
Patlaban notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai partijas "Nacionālā fronte" līdere negodīgi izmantojusi Eiropas Parlamenta līdzekļus padoto algu izmaksāšanai. Lepēna mākslīgi radījusi amatus savam miesassargam un bijušajam biroja vadītājam, ieceļot viņus par parlamentārajiem asistentiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņo aģentūra AFP.
Politiķes birojs pirmdien pārmeklēts. Lepēna, kuras platforma ir vērsta pret imigrāciju un Eiropas Savienību, apsūdzības noliedz, saucot tās par politisku sazvērestību un sabotāžas mēģinājumu.
Tas nav pirmais gadījums šonedēļ, kad labējo līdere tikusi kritizēta, piemēram, pati piesakot vizīti pie islāma reliģiskā līdera Libānā, viņa atteikusies nēsāt galvassegu. Tāpat Lepēna izteikusies, ka prezidenta Bašara Al Asada režīms Sīrijā esot izdevīgs Francijai. Tiesa, viņas negatīvā attieksme pret islāmu tikai palielina izredzes uzvarēt vēlēšanās sekulārajā Francijā, atzīmē "Vice".
Viņas popularitāte Francijā turpina augt. Aptauja, ko publicējis žurnāls "L'Express", liecina, ka pirmajā vēlēšanu kārtā 23. aprīlī Lepēna saņemtu 28 % no kopējā balsu skaita, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk, nekā liecināja iepriekšējā aptauja.
Savukārt Centriskās partijas kandidāta Emanuela Makrona izredzes ir kritušās – viņš saņemtu 18,5 % balsu. Kāpumu piedzīvojis republikāņu partijas līderis Fransuā Fijons, kurš pirmajā kārtā saņemtu 21 % balsu. Tiesa gan, otrajā vēlēšanu kārtā maijā, Lepēna zaudētu gan Makronam, gan Fijonam, liecina aptaujas.
Priekšvēlēšanu process Francijā nesis ne mazumu pārsteigumu. Pašreizējais prezidents Fransuā Olands nolēmis nekandidēt vispār, jo atzīts par visu laiku visnepopulārāko Francijas prezidentu. Savukārt Alēns Žipē, kas iepriekš ticis uzskatīts par republikāņu partijas favorītu, zaudēja Fijonam.
Skandāli apvij arī abus Lepēnas konkurentus. Fijonu skāris finanšu skandāls, jo atklājies, ka viņš savai sievai izmaksājis simtiem tūkstošu eiro par darbu, ko viņa nemaz nav veikusi. Lai arī sākotnēji šķitis, ka skandāls Fijona izredzes iznīcinās, veiksmīga sociālo mediju kampaņa un piedāvātas reformas Fijonam nākušas tikai par labu.
Centriskās partijas kandidāts Makrons savukārt izpelnījies Francijas nacionālistu nosodījumu, vizītē Alžīrijā paziņojot, ka koloniālisma režīms ir noziegums pret cilvēci. Pēc tam Makrons aizvainojis kreisi noskaņotos, sakot, ka viendzimuma laulību pretiniekus esot pazemojusi Fransuā Olanda sociālistu valdība. Šo ideoloģisko "kļūmju" dēļ Makrons vēlēšanās varētu zaudēt savam galvenajam sāncensim Fijonam.
Visticamāk, Francijas prezidenta vēlēšanu process turpinās pārsteigt ar negaidītiem pavērsieniem, it īpaši ņemot vērā iespējamos draudus par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās.
Nedēļas beigās Francijas valdība īpašā sapulcē spriedīs par vēlēšanu procesa drošību un Krievijas iespējamo lomu ASV prezidenta vēlēšanās. Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero uzsver, ka šāds iejaukšanās scenārijs Francijas demokrātiskajos procesos ir nepieņemams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
