Maroka informējusi pašreizējo Rietumāfrikas Ekonomiskās Kopienas (ECOWAS) prezidējošo valsti Libēriju, ka tā vēlas kļūt par ekonomiskās savienības pilntiesīgu dalībvalsti, raksta Tuvo Austrumu medijs "Al Bawaba".
Marokas Ārlietu ministrijas paziņojums apliecina valsts vēlmi izpildīt visus kritērijus, lai kļūtu par ECOWAS locekli. Dažu gadu laikā Marokas karalis Muhameds VI (attēlā) jau devies 23 vizītēs uz 11 no kopumā 15 ECOWAS valstīm, tādējādi skaidri norādot savu vēlmi veidot ciešākas attiecības ar citām Āfrikas valstīm.
Jau janvārī Maroka no jauna pievienojās Āfrikas Savienībai, vienlaikus novēršoties no līdzšinējās diplomātijas, kura ietvēra galvenokārt attiecību veidošanu ar citām arābu valstīm, ziņoja "AfricaNews". Savukārt pirmais signāls tam bija redzams pērn, kad Maroka atteicās rīkot Arābu valstu līgas samitu, raksta "Al Bawaba".
Attiecību stiprināšana ar Āfrikas valstīm galvenokārt tiek skaidrota kā līdzeklis, lai atrisinātu konfliktsituāciju ar daļēji atzīto Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku (SADR). Muhameds VI ANO ģenerālsekretāram Antonio Guterrešam nesen iesniedzis ziņojumu, ka tās atbrīvošanas kustība Polisario fronte neievēro noslēgto pamieru.
Gan SADR, gan Maroka uzskata, ka tām abām ir suverēnas tiesības uz Rietumsahāras teritoriju.
Līdz ar bijušās kolonizatores Spānijas aiziešanu, teritoriju okupēja Maroka un Mauritānija. Maroka izvērsa plašu un asiņainu militāru kampaņu, liekot lielai daļai tā saukto sahāriešu bēgt uz Alžīriju un tobrīd Mauritānijas okupētajiem Rietumsahāras apgabaliem. Mauritānija vēlāk slēdza pamieru ar SADR.
Šobrīd faktiski ap 80 % no Rietumsahāras teritorijas kontrolē Maroka, bet pārējos 20 % - SADR. Šīs teritorijas mūsdienās nodala pagājušā gadsimta 80. gados Marokas celtas teju 3000 kilometrus garas smilšu, akmens un dzeloņdrāšu sienas.
Kartē ar dažādu krāsu līnijām norādītas Marokas 80. gados izbūvētās sienas, bet ar gaiši oranžu iekrāsotā teritorija faktiski ir daļēji atzītās SADR kontrolē:
SADR suverenitāti kopš tās neatkarības pasludināšanas atzinušas 84 ANO dalībvalstis, bet 33 savu atbalstu ir atsaukušas vai apturējušas, gaidot uz legālu ANO organizētu referendumu par sahāriešu pašnoteikšanos. Līdz šim Maroka ir noraidījusi jebkādas referenduma iespējas un apspiedusi politisko opozīciju, lai gan pat ANO ir atzinusi, ka SADR iedzīvotājiem pienākas pašnoteikšanās tiesības un jau 1991. gadā ir apliecinājusi gatavību segt demokrātiska referenduma izmaksas.
2016. gada decembrī Maroka un Nigērija noslēdz līgumu par dabasgāzes cauruļvadu izbūvi uz Eiropu. Pagaidām nav izziņots projekta sākuma laiks, kā arī nav skaidrs, kā šis projekts tiks īstenots, ņemot vērā, ka cauruļvadam jāšķērso vairāku valstu, kā arī SADR kontrolētā teritorija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
