Kopš stāšanās ASV prezidenta amatā Donalds Tramps nācis klajā ar visai regulāriem skaļiem oficiāliem paziņojumiem mūsdienu diplomātijā par ne mazāk svarīgiem uzskatītiem ierakstiem "Twitter" par situāciju Irānā. Šie paziņojumi ietekmē ne tikai abu valstu savstarpējās attiecības, bet arī Irānas iekšpolitiku īsi pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, norāda Tuvo Austrumu portāls "Al-Monitor"
Prezidents brīdināja Teherānu par ballistisko raķešu izmēģinājumiem, un intervijā telekanālā "Fox News" Irānu nodēvēja par "terorisma valsti numur viens".
Pirmais uz šiem paziņojumiem reaģēja Irānas augstākā vadītāja padomnieks ārlietu jautājumos Ali Akbars Verajati. Viņš Irānas žurnālistiem pziņoja, ka Trampa draudi netiek uztverti nopietni, kā arī apgalvoja, ka Trampa administrācijas uzvedība ASV pilsoņiem ir neizdevīga. Vienlaikus viņš norādīja uz Vašingtonas ierobežotajām iespējām, atzīmējot, ka ASV tā arī nav izdevies sasniegt savus mērķus valstīs ar vājāku militāro spēku, tostarp Irāku un Afganistānu.
Publiski Trampa izteikumus komentēja arī Irānas ārlietu ministrs Muhamedzs Džavads Zarifs, Irānas augstākais līderis Ali Hamenei, iepriekšējais reformistu prezidents Muhameds Hatami un esošais prezidents Hasans Rūhāni (attēlā). Hatami izteicās, ka visi Irānas spēki par savu pienākumu uzskatīs savas valsts un Islāma revolūcijas aizstāvēšanu. Savukārt Rūhāni brīdināja ASV prezidentu: "Nedraudi Irānai! Irāna nelūkojas pēc spriedzes un konflikta ne savā reģionā, ne pasaulē, taču aizstāvēs sevi pret draudiem un vardarbību."
Teherānā dzīvojošais ASV-Irānas starptautisko attiecību eksperts Azizu Hatamzadē skaidro, ka "Trampa galvenais mērķis ir izraisīt saspringtu atmosfēru, lai neviens neiesaistītos ekonomiskā apmaiņā ar Irānu". "Draudus Tramps izsaka, lai atturētu eiropiešus no investēšanas Irānā."
Viņaprāt, ASV prezidents vairāku iemeslu dēļ nevēlas sākt karu ar Irānu. Pirmkārt, viņa prioritāte esot ASV ekonomiskā situācija un ASV iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana, bet kara sākšana varētu izraisīt iedzīvotāju neapmierinātību. Otrkārt, Trampa mērķis esot panākt, lai Irāna gūst pēc iespējas mazāku labumu no Kopīgā Visaptverošās Rīcības Plāna, pašam nepārkāpjot tā noteikumus.
Savukārt Irānas laikraksts "Vatan-e-Emrooz" norāda, ka, lai gan Trampa draudus nevar uztvert nopietni, tie ietekmē Irānas iekšpolitiku.
Medijs skaidro, ka Trampa atrašanās Baltajā namā ir milzīgs trieciens Teherānas nometnei, kas tradicionāli atbalsta sadarbību ar Rietumiem. Jaunievēlētā ASV prezidenta izteikumu dēļ tai būs grūti Irānas iedzīvotājiem pierādīt, ka ASV ir cienījama un labvēlīga valsts. Tas savukārt novedīs pie Rietumus atbalstošā politiskā spārna nespējas uzvarēt nākamajās vēlēšanās.
Maijā gaidāmas Irānas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd diskusijas starp Irānas politiskajām frakcijām pastiprinās. Hatami sauciens pēc vienotības un Rūhānī izaicinošā runa liecina, ka mērenie un Reformisti uzstāj uz nāciju samierināšanu. Savukārt radikāli konservatīvie gan šādu iniciatīvu neatbalsta.
Viens no Irānas konservatīvo principiālistu kustības teorētiķiem Muhameds Reza Bahonars paziņoja, ka vienošanās starp tiesnesi un likumpārkāpēju nav iespējama. "Ja likumpārkāpējs savu nodarījumu nožēlo, tam ir jāatvainojas," publiskā runā uzsvēris Bahonars.
Situācija ārpolitikā vienmēr spēlējusi nozīmīgu lomu Irānas vēlēšanās, un Trampa draudi kārtējo reizi ir pārveidojuši politisko klimatu Irānā, secina "Al-Monitor".
Rūhānī valdības administrācija, kuru konservatīvie spēki nepārtraukti kritizējuši par nespēju nostāties pret Rietumiem, tagad oponē Trampam, un tas savukārt nozīmē, ka konservatīvie principiālisti ir zaudējuši savu galveno ieroci pret valdību. Lai arī Trampa draudi netiek uztverti nopietni, dažādu politisko frakciju atšķirīgā reakcija uz tiem, visticamāk, izšķirs gaidāmo vēlēšanu iznākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
