Par masu slepkavību notiesātais labējais ekstrēmists Anderss Bērings Breiviks netiek turēts cietumā necilvēcīgos apstākļos, trešdien nolēmusi Norvēģijas apelāciju tiesa, atceļot zemākas instances tiesas spriedumu.
"Breiviks netiek un nav bijis pakļauts spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei," teikts tiesas spriedumā.
Breiviks bija vērsies tiesā pret valsti par ieslodzījuma apstākļiem, kas pārkāpjot viņa cilvēktiesības.
Pagājušā gada aprīlī Oslo apgabala tiesa daļēji apmierināja viņa prasību, atzīstot, ka Bēringa-Breivīka turēšana vieninieka kamerā pārkāpj ieslodzītā cilvēktiesības, kuras garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pants.
Tomēr tiesa noraidīja Breivika apgalvojumu, ka viņa korespondences kontrole esot privātās dzīves neaizskaramību garantējošā konvencijas 8. panta pārkāpums.
2011. gada 22. jūlijā Breiviks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, viņš sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Breiviks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012. gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Daudzi Breivika ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim noplūkamBērings-Breivīks lietošanā ir divi televizori.
Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.
Bērings-Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.