Iespējams, Putins ir Trampa marionete, spekulē 'Politico'  (143)

"Iespējams, Tramps apzināti maldināja Krieviju ar divdomīgi pozitīviem izteikumiem par tēmām, kas Krievijai ir nozīmīgas, tostarp ekonomisko sankciju atcelšanu un Krimas atzīšanu, taču bez jebkāda nodoma sevis sacīto apstiprināt ar darbiem. Tā rezultātā, viņš būtu guvis atbalstu savai kampaņai, to pat neprasot," raksta "Politico", norādot, ka tā ir tikai tāda pati spekulācija bez drošiem pierādījumiem, kā apgalvojumi, ka Trampa soļus kontrolē Maskava.

Medijs atgādina, ka ASV prezidents, kurš iepriekš ieņēma Kremlim draudzīgu nostāju, tagad kažoku ir metis uz otru pusi. Tas savukārt pastiprina teorijas par to, ka Putins visu šo laiku ir bijis vien bandinieks viņa spēlē.

"Iespējams, Tramps un viņa kampaņas komanda nespēja noticēt, ka Kremlis varētu vēlēšanas ietekmēt viņam par labu. Taču kā jaunpienācējam, kura izredzes nokļūt Baltajā namā tika vērtētas zemu, ikviena iespēja sabojāt Hilarijas Klintones izredzes viņam varēja šķist izklaidējoša. Savukārt iegūt krievus Trampa pusē nebijis sarežģīti – pieticis vien laiku pa laikam izteikties, ka viņš kā prezidents pret Krieviju izturētos kā pret vienlīdzīgu sadarbības partneri, nevis pretinieku. "

"Politico" spekulē, ka Putins, izmisumā cenšoties glābt novārdzināto ekonomiku un atjaunot Krievijas lielvaras statusu, pārējo izdarītu pats. Krievijai Tramps nepieciešams vairāk, nekā Trampam krievi – ASV un Eiropas sankcijas, ko uzspiedusi Baraka Obamas administrācija Krimas aneksijas dēļ, kā arī zemās naftas cenas ievērojami bremzē Krievijas ekonomiku.

Zem iztikas minimuma jeb Krievijas valdības pašas noteiktajiem mazāk par 174 ASV dolāriem mēnesī dzīvo aptuveni 20 miljoni cilvēku, kas ir 15 % Krievijas iedzīvotāju. Tas savukārt nozīmē, ka nabadzībā dzīvojošo skaits kopš 2014. gada, kad sankcijas uzliktas, ir pieaudzis par 3 miljoniem.

Tāpat jāņem vērā nākamā gada Krievijas prezidenta vēlēšanas. Lai gan neviens nešaubās, ka Putinu ievēlēs uz ceturto termiņu un viņš valsti vadīs vismaz līdz 2024. gadam, potenciāli zema vēlēšanu aktivitāte varētu negatīvi ietekmēt Kremļa autoritāti. Baltā nama atzinība Krievijas autoritātei Krimā, kuras aneksija Maskavā tika atzīmēta ar vērienīgām svinībām, dotu Putinam tik nozīmīgo atbalstu pirms vēlēšanām.

Spekulācijā izvirzīto ideju palīdz uzturēt arī tas, ka vēl nupat pēc triumfa vēlēšanās Krievijas televīzijas Trampu atspoguļoja kā spēcīgu barvedi, tad tagad, mainoties Trampa tonim, no mediju redzesloka viņš ir pazudis.

Krievijas amatpersonas, visticamāk, sanikno Maikla Flinna atbrīvošana no amata pēc tam, kad tika atklāti viņa sakari ar Krievijas vēstnieku Vašingtonā Sergeju Kisļaku. Turklāt Flinna vietā Tramps apstiprināja ģenerāli Herbertu Reimondu Makmāsteru, par ko prieku paguvis paust viens no lielākajiem Putina kritiķiem ASV senators Džons Makkeins.

Neizpratni izraisījis arī jaunieceltā ASV Aizsardzības ministra Džeimsa Matisa paziņojums, ka NATO attiecībās ar Krieviju jāliek lietā spēks.

Krievijas reakcija, kas izpaudās mediju klusumā, norāda, ka daudzi tajā jutās piekrāpti. Baltais nams vēlāk paziņoja, ka sankcijas netiks atceltas līdz Krievija neatdos Krimu Ukrainai, bet "Trampa pārsteidzošā pārtapšana no varoņa par ļaundari bija pabeigta, viņam pagājušajā nedēļā solot, ka ASV kodolarsenāls kļūs konkurētspējīgs", raksta Politico

Medijs norāda, ka tagad Kremļa pārstāvji uzstāj, ka nekad nav skatījušies uz Trampu caur rozā brillēm, bet atsevišķas amatpersonas nopeļ ASV prezidenta ietekmi Krievijas politikā. "Trampam jākoncentrējas uz savas kampaņas solījumu izpildīšanu! Kampaņas laikā viss svarīgais jau tika pateikts – attiecību sakārtošana ar Krieviju, ar Ķīnu, terorisma apkarošana. Kad solījumi tiks izpildīti, viss būs kārtībā," teicis Krievijas parlamenta spīkers Vjačeslavs Volodins.

Krievijas parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Leonīds Sluckis medijiem savu vilšanos atklājis visai tieši: "[Viņa rīcība] atdzesējusi mūsu pārsteidzīgi lielās cerības uz Trampu un viņa komandu kā auksta duša."

Citi turpina saglabāt optimismu. Piemēram, deputāts Aleksejs Puškovs norādījis, ka, viņaprāt, Tramps nopietni izturas pret attiecību uzlabošanu ar Maskavu, taču ASV politiskā iekārta tam pretojas. Vēl Krievijas varas gaiteņos pastāvot viedokļi, ka Tramps vienkārši vēlas norobežot sevi no Krievijas, lai apklusinātu kritiķus.

Tikmēr politologs Staņislavs Belkovskis, kas kādreiz bija saistīts ar Kremli, brīdina, ka Kremļa sākotnējā sajūsma jebkurā gadījumā bija pamatota, jo Trampa ievēlēšana norādīja uz amerikāņu demokrātijas vājumu, raksta "Politico".