Ikdienas uzlidojumos, ko veica Sīrijas valdības spēki un tās sabiedrotā Krievija, ir gājuši bojā simtiem civiliedzīvotāju, secināts ANO izmeklēšanas ziņojumā. Valdības spēki tiek apsūdzēti arī hlora bumbu izmantošanā.
Tikmēr pret valdību karojošie nemiernieki nešķirojot apšaudījuši valdības kontrolētos pilsētas rajonus un izmantojuši civiliedzīvotājus par dzīvo vairogu, norādīts ziņojumā.
Savukārt ielenkto nemiernieku kontrolēto rajonu evakuācija, kas pērnā gada decembrī izbeidza ilgo kauju par Alepo, ir novedusi pie piespiedu cilvēku pārvietošanas.
ANO Cilvēktiesību padomes veiktās izmeklēšanas laikā intervēti simtiem aculiecinieku, analizēti satelītu attēli un sprāgstierīču atliekas.
Sagrautas visas slimnīcas
Lai piespiestu padoties nemiernieku kontrolētos Alepo austrumus, valdības spēki 2016. gada jūlijā šo pilsētas daļu ielenca. Civiliedzīvotāji nokļuva lamatās bez pienācīgiem pārtikas un medikamentu krājumiem, bet valdības spēki sāka pastiprinātu bombardēšanas kampaņu.
Izmeklētāji izceļ, ka uzlidojumos līdz decembrim iznīcinātās vai padarītas nederīgas pilnīgi visas Alepo austrumu daļas slimnīcas. Tajās vai to tuvumā nekādi militāri mērķi nav bijuši, norāda ANO. Tāpat pirms uzlidojumiem nav bijuši nekādi iepriekšēji brīdinājumi.
Ziņojumā gan nav tieši apgalvots, ka Krievija, kas intensīvi bombardēja Alepo, būtu pārkāpusi starptautiskos likumus. Krievijas un Sīrijas valdības spēki bieži izmanto tādas pašas lidmašīnas un ieročus, tāpēc ANO izmeklētāji nav spējuši saistīt Krieviju ar kādu konkrētu incidentu.
Jāatzīmē, ka gan Damaska, gan Maskava noliedz, ka to mērķis būtu bijuši civiliedzīvotāji un civilā infrastruktūra, un vainoja nemierniekus par darbošanos dzīvojamos rajonos.
Ziņojumā norādīts, ka par septembrī notikušo uzlidojumu humānās kravas konvojam Alepo, kurā gāja bojā 15 palīdzības organizāciju darbinieki, atbildīgi ir Sīrijas valdības spēki.
Uzbrukums bijis rūpīgi izplānots, triecienam izvēlētas mīkstiem mērķiem paredzētas bumbas. Kad visas bumbas izlietotas, lidmašīnas pļaujošā lidojumā iznīcinājušas izdzīvojušos, secina ANO.
Sīrijas valdība ir noliegusi savu saistību ar humānā konvoja iznīcināšanu, kurā ASV tolaik apsūdzēja Krievijas lidmašīnas. Tikmēr Maskava norādīja, ka pie vainas varētu būt ASV drons.
Ķīmiskie ieroči
Alepo austrumu daļas aplenkuma laikā tika saņemts "satraucoši daudz" ziņojumu par hlora izmantošanu uzbrukumos, norāda ANO. Vismaz divos gadījumos hlora bumbas nometuši Sīrijas valdības spēki, secināts izmeklēšanā.
Hlora gāze izmantota kā ierocis, lai gan tas ir aizliegts starptautiskajos likumos un saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju, kurai ir pievienojusies arī Sīrija.
Damaska vienmēr ir noliegusi ķīmisko ieroču izmantošanu, lai gan ANO ir apsūdzējusi Sīrijas spēkus hlora bumbu izmantošanās trīs uzbrukumos 2014. un 2015. gadā.
Nemiernieku noziegumi
Izmeklēšanā noskaidrots, ka Alepo aplenkuma laikā nemiernieku kaujinieki pastāvīgi apšaudījuši valdības kontrolētās Alepo daļas, izmantojot neprecīzus un improvizētus ieročus. Šajos uzbrukumos gājuši bojā vai ievainoto desmitiem cilvēku.
Uzbrukumi tikuši veikti bez skaidra militāra mērķa un apzināti terorizējot civiliedzīvotājus, kas ir uzskatāms par kara noziegumu, secina ANO.
Situācijai aplenktajos rajonos pasliktinoties, atsevišķas bruņotās grupas piesavinājušās civiliedzīvotājiem paredzēto humāno palīdzību, liegušas cilvēkiem pamest aplenkto teritoriju un izmantojušas cilvēkus par dzīvo vairogu.
Represijas pēc Alepo krišanas
Alepo krišanu pavadīja represijas, tostarp valdību atbalstošo spēku veikti kaujinieku un viņu ģimenes locekļu nāvessodi, teikts ziņojumā.
Tāpat notikuši patvaļīgi aresti, arī vīriešu un zēnu piespiedu iesaukšana dienestā. Sīrijas valdība ir noliegusi, ka tās spēki būtu nogalinājuši vai aizturējuši kādu, kurš nav kaujinieks.
Sīrijas lielo ziemeļu pilsētu Alepo jau kopš pilsoņu kara sākuma posma aptuveni vienādās daļās kontrolēja Sīrijas valdības un pret to karojošo nemiernieku spēku. Situācija par labu prezidenta Bašara al Asada režīmam mainījās pēc tam, kad 2015. gada septembrī karadarbībā valdības pusē ar masīvu gaisa atbalstu iesaistījās Krievija.
Asada un to atbalstošie spēki 2016. gadā ielenca nemiernieku kontrolētos Alepo rajonus un ar Krievijas palīdzību veica pamatīgu pilsētas bombardēšanu, kas izpelnījās Rietumu sašutumu. Krievijai un Asadam tika pārmests, ka uzbrukumos apzināti tiekot terorizēti civiliedzīvotāji.
Sīrijas konflikts sākās 2011. gadā, kad bruņotās sadursmēs pārauga plaši tautas protesti, kuros tika pieprasīta prezidenta Bašara al Asada atkāpšanās.
Kara laikā valstī nostiprinājās arī dažādi radikālo islāmistu grupējumi, piemēram, "Daesh" kurš karo kā pret režīma spēkiem, tā nemierniekiem. "Daesh" pakļauts ASV starptautiskās koalīcijas, kā arī Krievijas gaisa uzlidojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
