NATO un ASV trešdien nosodīja Kosovas plānus par valsts armijas izveidošanu, brīdinot, ka šāds solis var izraisīt vietējās serbu minoritātes un Belgradas dusmas.
Kopš Kosovas albāņu 1998.–1999. gada kara ar Serbiju, Kosovā ir izvietoti NATO vadītie daudznacionālie spēki, tomēr Kosovai izveidot pašai savu armiju liedz ANO rezolūcija.
Bijušajai Serbijas provincei, kas 2008. gadā, neraugoties uz Belgradas iebildumiem, pasludināja neatkarību, ir savi drošības spēki, kā arī policijas elites vienības.
Tomēr prezidents Hašims Tači otrdien piedāvāja likumprojektu par Kosovas regulārās armijas izveidošanu, mainot pašreizējo likumu par Kosovas Drošības spēkiem, paplašinot to pilnvaras un palielinot karavīru skaitu.
Šādam solim nebūs vajadzīgi konstitūcijas grozījumu, līdz ar to varēs izvairīties no visai paredzamā Kosovas serbu veto, kas šai idejai nepiekrīt.
"Vienpusēji soļi kā šis ir nelietderīgi," paziņojumā medijiem brīdināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, mudinot Kosovas varasiestādes uzturēt "ciešus kontaktus ar Belgradu".
"Ja Kosovas Drošības spēku mandāts tagad tiks paplašināts tā, kā tas tiek ierosināts, NATO būs jāpārskata savs līdzdalības apjoms, konkrēti, attiecībā uz potenciāla nostiprināšanu," viņš norādīja.
ASV vēstniecība Prištinā savukārt uzsvēra, ka izmaiņām drošības jomā jānotiek "atbilstoši Kosovas konstitūcijai, kā arī ietveroša un pārstāvnieciska procesa rezultātā, kas atspoguļo Kosovas daudznacionālo demokrātiju".
Tiesa gan, arī pēc NATO brīdinājumiem Tači palicis pie sava, apgalvojot, ka "process ir neapturams".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
