Ziemeļkoreja ir viena no noslēgtākajām valstīm pasaulē. No dienvidu kaimiņa to atdala viena no rūpīgāk sargātajām robežām uz zemeslodes, un pat tai draudzīgākie kaimiņi Krievija un Ķīna spiesti laiku pa laikam pakratīt pirkstu pēc kārtējās raķetes vai atomieroču izmēģinājuma.
Tomēr pat tik piesardzīgiem un slēgtiem režīmiem, kāda ir nelielā komunisma citadele, nepieciešams veidot starptautiskās attiecības, lai tirgotos un saņemtu palīdzību, kā arī sludinātu savu nostāju par pastāvošo starptautisko kārtību.
Tā uztur formālas diplomātiskās attiecības ar 164 valstīm, tostarp 24 no tām uzskatījušas par nepieciešamu atvērt vēstniecības Phenjanā, bet veselās 47 atrodas Ziemeļkorejas vēstniecības.
Lai iegūtu Ziemeļkorejas vīzu, latvieši parasti dodas uz Maskavu vai Stokholmu, bet, kā redzams kartē, salīdzinoši netālas ir arī slēgtās diktatūras pārstāvniecības Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā.
Patlaban ar vienu līdz šim diplomātiski tuvu valsti attiecības gan ir iesaldētas. Pēc tam, kad Malaizijā tika noslepkavots Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna pusbrālis Kims Čennams, par ko aizdomas krīt uz ziemeļkorejiešu specdienestiem, Malaizija izraidīja Ziemeļkorejas vēstnieku un vēlāk aizliedza pārējam vēstniecības personālam pamest valsti.
Phenjana savukārt uz laiku aizliedza no valsts izbraukt visiem Malaizijas pilsoņiem. Malaizija savu vēstnieku pirms tam jau bija atsaukusi pati.
Jau ziņots, ka Kima Čennama slepkavība notika 13. februārī Kualalumpuras starptautiskajā lidostā apmēram stundu pirms tam, kad 45 gadus vecajam diktatora pusbrālim bija paredzēts iekāpt lidmašīnā uz Makao. Dienvidkoreja par notikušo vaino Ziemeļkoreju, bet Malaizija vēlas nopratināt vairākus Ziemeļkorejas pilsoņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
