Indija un Ķīna draud apdzīt ASV un Krieviju kosmosa sacīkstēs  (76)

ASV satraukumu apliecina pagājušajā nedēļā izskanējušais prezidenta Donalda Trampa ambiciozais paziņojums, ka līdz 2026. gadam amerikāņu pēdu nospiedumi būs redzami uz attālākām planētām.

Indija februāra vidū uzstādīja rekordu, ar vienu raķeti kosmosā palaižot 104 satelītus. Lai gan tikai trīs no tiem ir pašas Indijas, iepriekšējais rekords piederēja Krievijai, kas kosmosā ar vienu raķeti palaida 37 satelītus. Lēto izmaksu dēļ, Indija raķešu palaišanā pārspēj konkurentus gan ASV, gan Ķīnā. Tiesa, arī Ķīnas komerciālais kosmosa bizness piedzīvo uzplaukumu, bet drošības apsvērumu dēļ, viņu piedāvājums privātam kompānijām ir mazāk pievilcīgs, nekā Indijā.

Tomēr ASV vairāk uztrauc ne abu valstu kosmosa nozares komerciālie panākumi, bet gan militārā kosmosa inženierija. Arvien vairāk valstu izmanto satelītu tehnoloģijas lai papildinātu savus militāros arsenālus, kas nozīmē, ka pieaug arī citu valstu iespēja traucēt ASV satelītu darbībai. Attiecībā uz militāro kosmosa industriju, lielākais drauds Krievijai un ASV kosmosā ir Ķīna, taču arī Indija izrāda aizvien labilāku interesi šajā nozarē.

Piedāvājam iepazīties ar ambiciozajiem pasaules apdzīvotāko valstu kosmosa iekarošanas plāniem:

Ķīnas kosmosa programma ir ievērojami iepalikusi aiz Krievijas un ASV. Pirmo satelītu valsts palaida tikai 1970. gadā, kad Nils Ārmstrongs bija paspējis aizlidot uz mēnesi un atpakaļ. Ķīnas pirmā veiksmīgā misija ar astronautu iesaisti notika vien 2003. gadā, bet kosmosa laboratorija tika palaista 2011. gadā, kas ir 40 gadus pēc tam, kad to jau bija paspējusi ASV.

Savukārt pašlaik Ķīnas kosmosa iekarošanas plāni ir lieli - pērn, Ķīnas pirmajā Nacionālajā kosmosa lidojumu dienā, prezidents Sji Dzjiņpins izteicās, ka valsts sapņo kļūt par kosmosa telpas lielvaru. To apliecina arī budžets.

Pekina savus taikonautus (kā ķīnieši dēvē astronautus) Mēness tumšajā pusē plāno nogādāt līdz 2036. gadam. Tāpat tiekot pētīta iespējamība uz Mēness uzstādīt pastāvīgu radaru staciju, kā arī iespēja nosūtīt pirmo cilvēku uz Marsa.

Tikmēr NASA ārpus tuvās Zemes orbītas cilvēkus nav sūtījusi kopš 1972. gada, bet Trampa spiediena dēļ pieļauj iespējamību nākamo cilvēku uz Mēnesi nosūtīt jau 2018. gadā, bet uz Marsu ap 2033. gadu. Arī Krievija cer uz Mēness izveidot koloniju, plānojot uz Zemes pavadoņa nosūtīt duci kosmonautu līdz 2030. gadam.

^{Foto: AP/Scanpix}

Ķīna ir izcēlusies uz zinātniskā fona, nesen kosmosā palaižot pasaulē pirmo kvantu satelītu, kas veidots, lai nodrošinātu neuzlaužamu saziņu. Tāpat Ķīna ir iedarbinājusi pasaulē lielāko radioteleskopu, pie kā strādāts 22 gadu, un attīsta pati savu GPS versiju – "BeiDou", kas pagaidām tiekot izmantota, lai izsekot un vadītu apmēram 40 000 zvejas kuģu bīstamajā Dienvidķīnas jūrā.

Bažas ASV un Krievijai rada Ķīnas militārā kosmosa programma. Jau 2007. gadā, valsts pārbaudīja tā dēvēto pretsatelītu sistēmu, kas veiksmīgi notrieca Ķīnas satelītu. Dažus mēnešus pēc Ķīnas testa, arī ASV izdevās veiksmīgi pierādīt, ka viņu pretraķešu aizsardzības sistēma ir spējīga notriekt satelītus. Pretsatelītu sistēmas izstrādā arī Krievija, kas pērn decembrī veica savu piekto testu.

Lai arī vairāki militārie eksperti uzskata, ka tas norāda uz "kosmosa Pērlhārboras" iespējamību, ne visi tam piekrīt, norādot, ka ASV satelīti ir ievērojami pārāki. Piemēram, Gaisa spēku ģeosinhronās kosmosa situācijas apzināšanās programma GSSAP ar četru satelītu grupas palīdzību var noteikt un izsekot ikvienu uz zemes pastāvošu apdraudējumu.

^{Foto: Reuters/Scanpix}

Vistuvāk no Ķīnas ambiciozajiem projektiem ir gaidāma savas kosmosa stacijas palaišana 2022. gadā, kas notiks vienlaikus ar starptautiskās kosmosa stacijas beigu sākumu. Šonedēļ Ķīnas kosmosa aģentūra paziņoja, ka kosmosa stacijas pamatelements tiks palaists jau nākamajā gadā. "Vice" raksta, ka tā rezultātā vismaz teorētiski ir iespējams, ka Ķīna vismaz kādu laiku kļūs par vienīgo valsti, kas "apdzīvo kosmosu".

Kamēr Ķīna ir agresīvi pievērsusies kosmosa izpētei un militārajam lauciņam, komerciālajā un privātajā sektorā par līderi kļūst Indija.

Mēneša sākumā Indijas kosmosa izpētes organizācija Zemes tuvajā orbītā (no 160 līdz 2000 kilometru augstumā) ar vienu raķeti palaida 104 satelītus.

Lielākā daļa no satelītiem piederēja ASV kompānijai "Planet Labs". Tās lēmums sadarboties ar Indiju par spīti ASV valdības aizliegumam ir mājiens, ka Indija kosmosa jomā piedzīvos uzplaukumu. Liegumu stārtapam izdevās apiet, brīvprātīgi atsakoties no citām privilēģijām, taču ir sāktas sarunas par pastāvīga risinājuma meklēšanu.

Jau pērn ASV zinātnes, kosmosa un tehnoloģiju komisija lūdza precizēt likumprojektu, kas ierobežo pieeju Indijas kosmosa pakalpojumiem. Ja liegums tiks atcelts, Indija varētu piedzīvot ASV kompāniju pasūtījumu pieplūdumu.

Lai arī komerciālu satelītu palaišana nešķiet tik pievilcīga kā astronautu misijas uz Marsu un dziļā kosmosa izpēte, Indijas spēja piedāvāt zemas izmaksas un uzticamas operācijas noteikti atmaksāsies. Šobrīd ap Zemi riņķo 1500 strādājošu satelītu, taču nākamās desmitgades laikā skaitlis varētu strauji pieaugt – paredzēts, ka satelītu skaits pārsniegs 13 000, norāda "Vice".

^{Foto: AFP/Scanpix}