Asads zaudē kontroli pār savu spēku karavadoņiem  (163)

Lielākie panākumi galvenokārt gūti pateicoties palīdzībai no malas - Krievijas spēki pirms gada palīdzēja iekarot Palmīru, lai pērnā gada decembrī to ar visiem ieročiem pamestu, bet nupat atkal palīdzējuši seno pilsētu iegūt.

Arī opozīcijas ilgi noturētā Alepo krita galvenokārt intensīvu Krievijas gaisa spēku uzlidojumu, Libānas grupējuma "Hezbollah" un Irānas regulāro armijas vienību dēļ. Savukārt šīs nedēļas panākumi, kad Sīrijas armija spēja sasniegt Eifratas upi, iespējami, jo "Daesh" šajā apgabalā novājinājušas cīņas ar Turciju un tās opozīcijas kaujiniekiem pie Bābas, kā arī kurdu vadītie "Sīrijas Demokrātiskie spēki".

Vācijas medijs gan norāda, ka tagad, kad Sīrijas spēki atkal ir uzbrukuma pozīcijās, al Asadam jāsaskaras ar jaunu problēmu – kontroli vairākos rajonos pārņem paši karotāji, slepkavojot, mokot un aplaupot civiliedzīvotājus, kuru vairums ir sunnīti, kamēr armiju galvenokārt veido šiītu alavītu minoritāte, kristieši, druzi un vien salīdzinoši nelielas sunnītu vienības. Asads viņu darbību apturēt nespēj, un vietējiem karavadņiem izdevies kļūt spēcīgākiem par pašu diktatoru, faktiski pārņemot varu pār noteiktiem reģioniem.

Pirms protestu sākuma 2011. gadā, Asads paļāvās uz lojālo alavītu spēkiem gan bruņoto spēku, gan izlūkdienestu sastāvā. Tiesa, reliģiskā grupa valstī ir minoritāte, veidojot vien 12 – 15 % no iedzīvotāju kopskaita. Kopš 2012. gada, Asada armija piedzīvoja strauju armijas sarukumu, un 2015. gadā, kad karam pievienojās Krievija, aktīvā dienestā bija vien 6000 sīriešu. Salīdzinājumam – protestiem sākoties, dienestā bija 325 000 karavīru, 220 000 no viņiem armijā, bet pārējie jūras un gaisa spēkos. Liela daļa karavīru dezertēja un pameta valsti, bet citi izvēlējās pievienoties opozīcijas kustībām, tostarp "Daesh".

Lielā spēku sarukuma dēļ prezidents bija spiests slēgt vienošanos, kas atļauj lojāliem, privāti kontrolētiem grupējumiem veidot pašiem savas militārās vienības. Lielākajās no tām – "Tuksneša vanagos" un "Tīģera spēkos" – ir 3000 līdz 6000 bruņotu karavīru. Nereti par šo vienību līderiem kļuva kriminālu bandu līderi, kas, solot neierobežotu lojalitāti Asadam, saglabāja un paplašināja savu noziedzīgo biznesu.

Kamēr Sīrijas armijai ierindnieku atrašana joprojām sagādā lielas grūtības, militārajos grupējumos karotāji piesakās paši, jo tajos garantēta lielāka peļņa un vairāk brīvības. Karotāji savu dienesta stāvokli izmanto arī narkotiku tirdzniecībai, degvielas kontrabandai un iedzīvotāju aplaupīšanai, norāda "Spiegel".

Savukārt Asads no privātajiem grupējumiem ir atkarīgs. Kad 2016. gada decembrī tika ieņemta Alepo pilsēta, tika ziņots par Krievijas un Sīrijas spēkiem, kamēr aizkadrā palika Irānas valdības labā strādājoši irākiešu šiītu, afgāņu un Libānas grupējuma "Hezbollah" algotņi, kā arī armijas kontrolētie un Irānas finansētie privātie grupējumi, kas paveica lielāko daļu darba.

Vislielāko atbalstu devusi tieši Irāna – tā Sīrijas valdību nodrošina ar pūļa savaldīšanas, digitālās izsekošanas un novērošanas ekipējumu. Vēl 2016. gada pavasarī tika lēsts, ka Sīrijas pusē karo aptuveni 18 000 Irānas karavīru, taču Irānas kontrolēto spēku ir daudz vairāk.

Par vissvarīgākajiem no militāro grupējumu līderiem tiek uzskatīti Ali Šellijs, labi zināms noziedznieks, un Talals Dakaks, kura mājdzīvnieks esot lauva. Viņš izceļas ar īpašu cietsirdību – runā, ka Dakakam patīk izbarot savus upurus dzīvniekiem. Abi ir bēdīgi slaveni, jo nolaupa cilvēkus, nelegāli pārdod armijas ekipējumu un munīciju gan opozīcijas grupējumiem, gan "Daesh", kas abi ir armijas pretinieki.

Pat ja al Asads no militāro grupējumu palīdzības vēlētos atteikties, tas nebūtu viegli izdarāms – vienību vara un bagātība ir lielāka.

Pat prezidentu balstošās partijas "Baath" galva Huseins Dajubs atzīst, ka valstī ir problēma, taču uzstāj, ka nezina, kas vainojami pie kontrabandas un cilvēku nolaupīšanas. Iespējams, baiļu vadīts, raksta "Spiegel", norādot, ka, karavadoņu varai pastiprinoties, Asads kļūs par zagļu un kontrabandistu kontrolētu marioneti.