Turcijas galēji labējā Nacionālās kustības partija (MHP) piektdien izslēgusi no savām rindām četrus vadošus partijas biedrus, kuri bija iestājušies pret partijas līniju atbalstīt prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pilnvaru paplašināšanu.
MHP disciplinārā komiteja izslēgusi trīs likumdevējus - Ismailu Oku, Jusufu Halačolu, Nuri Okutanu -, kā arī partijas biedru Sinanu Oanu, paziņojusi MHP.
Visi četri tiek vainoti par partijas noteikumu pārkāpšanu, publiski iestājoties pret MHP lēmumu atbalstīt Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) līdzdibinātāja Erdogana rosinātos konstitūcijas grozījumus.
Četrotne tika izslēgta par partijas biedru tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, apzināti kaitējot partijai, kā arī par rīkošanos pret partijas vienotību un tās līderi Devletu Bahčeli, vēsta valsts ziņu aģentūra "Anadolu".
MHP Turcijas parlamentā ir ceturtā lielākā frakcija.
Bahčeli pēdējos mēnešos regulāri ir ticies ar Turcijas premjerministru Binali Jildirimu, sniedzot AKP savu atbalstu, lai konstitūcijas grozījumu likumprojekts parlamentā iegūtu nepieciešamo balsu skaitu tā nodošanai balsojumam referendumā.
Ar šādu partijas līdera rīcību neapmierinātie vaino Bahčeli par pieglaimošanos Erdoganam sava pašlabuma interesēs. Daži izteikuši pieņēmumus, ka MHP līderim jaunajā sistēmā varētu tikt piedāvāts viceprezidenta amats.
Vēl pirms gada Bahčeli pozīcijas partijā bija nestabilas, jo uz MHP līdera amatu centās kandidēt bijušā iekšlietu ministre Merala Akšenere. Šie centieni cieta neveiksmi, un viņa pērnā gada septembrī tika izslēgta no partijas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka konstitūcijas grozījumu atbalstītāju un pretinieku skaits ir diezgan līdzīgs. Dažās valdības piekritēju rīkotās aptaujās vadībā ir konstitūcijas atbalstītāji, bet opozīcijas laikrakstu aptaujas liecina par grozījumu pretinieku pārsvaru.
Erdogans un viņa atbalstītāji skaidro, ka Turcijai esot vajadzīga ar izpildvaru apveltītas prezidentūras stingra vadība, lai nepieļautu atgriešanos pie pagātnes trauslajām koalīcijas valdībām. Oponenti savukārt brīdina, ka reforma var novest pie autoritārisma.
Grozījumi paredz likvidēt premjerministra posteni, bet prezidentam piešķirt pilnvaras iecelt amatos ministrus un tos atlaist. Paredzēts arī parlamenta vēlēšanas rīkot reizi piecos gados, nevis četros, kā tas ir tagad.
Erdogans atrodas pie varas Turcijā kopš 2003. gada, sākumā kā premjerministrs, bet kopš 2014. gada kā prezidents.
Ja likumprojekts stāsies spēkā, Erdoganam būs iespēja palikt pie varas līdz 2034. gadam, ja viņš uzvarēs vēlēšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
