Džukanovičs no amata atkāpās oktobrī pēc Krievijas sarīkota mēģinājuma viņu nogalināt un destabilizēt Melnkalni, lai novērstu tās pievienošanos NATO.
Intervijā aģentūrai "Associated Press" Džukanovičs sacīja, ka Maskava "ir izvērsusi sava veida karu pret Eiropu un Rietumiem kopumā" un apdraud "pašas Eiropas Savienības pastāvēšanu", atbalstot ultralabējos grupējumus, kuri ir pret 28 valstu bloku.
"Melnkalne atklāja, ka tā atrodas uguns līnijā," norādīja Džukanovičs. "Taču es esmu pārliecināts, ka Melnkalne nav galvenais mērķis."
"Pēc Krievijas kampaņām Ukrainā un Sīrijā Balkāni izrādījās laba teritorija spēka demonstrēšanai," sacīja ekspremjers. "Ar Melnkalnes piemēru Krievija vēlējās parādīt, ka Eiropa un NATO nevar paplašināties bez tās piekrišanas. Es uzskatu, ka tas ir galvenais vēstījums ES un NATO."
Melnkalne vēl šogad cer kļūt par NATO dalībvalsti, savukārt Krievija šo soli uzskata par "provokāciju" un draudiem savai drošībai.
Pēc Džukanoviča teiktā, viņaprāt, Maskava turpinās savus centienus destabilizēt Melnkalni ar savu destruktīvo propagandas kampaņu.
"Nepaiet ne nedēļa bez Maskavas vēstījuma, ka mums nav vietas NATO, ka mums ir jāpārdomā sava orientācija un ka tas var novest pie politikas un drošības destabilizēšanas Melnkalnē," norādīja Džukanovičs.
Kā ziņots, pērnā gada 16. oktobrī, kad Melnkalnē notika parlamenta vēlēšanas, valstī tika plānots apvērsums, kura laikā bija paredzēts noslepkavot Džukanoviču, kura vadītā valdība atbalstīja pievienošanos NATO.
Melnkalnes tiesa ar cietumsodiem notiesājusi astoņus Serbijas pilsoņus par dalību sazvērestībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
