Vēlēšanās galvenā uzmanība pievērsta premjera Marka Rites centriski labējajai "Tautas brīvības un demokrātijas partijai" un tās bijušā biedra Gērta Vildersa vadītajai galēji labējajai "Brīvības partijai".
Vienlaikus paredzams, ka ierasti spēcīgie kreisie spēki piedzīvos nebijušus sagrāvi, par galveno kreiso spēku izvirzoties zaļi kreisajiem "GroenLinks". Tās līderis Džese Klavers, kura dzīslās rit marokāņu, indonēziešu un nīderlandiešu asinis izskata ziņā jau tiek pielīdzināts Kanādas premjeram Džastinam Trudo, bet politikas – ASV sociālistam Bērnijam Sandersam, raksta "Vice".
Rite izteicies, ka šīs vēlēšanas ir vēlētāju iespēja "sakaut nepareizā veida populismu", kā arī Vildersa populistiskos solījumus nodēvējis par "viltus risinājumiem". Savukārt Vilderss sola Nīderlandi izvest no Eiropas Savienības, slēgt mošejas un aizliegt Korānu, kā arī pārmet Ritem, ka viņš imigrantiem nodrošina labāku veselības aprūpi nekā nīderlandiešiem.
Labējo spēku popularitātei pēdējās nedēļas laikā par labu nākuši arī Turcijas rīkotie etnisko turku protesti. Paredzams, ka lai gan "Brīvības partija" iegūs līdz šim nepieredzētu atbalstu, neviena cita partija ar to nevēlēsies būt koalīcijā, līdz ar to Vildersa politisko spēku paturot opozīcijā, raksta BBC.
Nīderlande ir pirmā valsts, kurā šogad vēlēšanu cīņās priekšplānā izvirzījušies radikāli labējie populisti, kuri apdraud ierastos liberālos, konservatīvos un kreisos spēkus. Jau aprīlī līdzīga izšķiršanās notiks Francijā, bet septembrī – Eiropas smagsvarā Vācijā.
Vildersa panākumi varētu sekmēt arī Marinas Lepēnas panākumus nākammēnes Francijā un uzlabot "Vācijas Alternatīvas" iespējas pirmoreiz iegūt vietas Vācijas parlamentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
