Igaunijas tiesa neļauj pirms termiņa atbrīvot Krievijas labā spiegojušo Hermanu Simmu  (1)

Tiesa atzina, ka, lai gan ir maz iespējams, ka 69 gadus vecais Simms varētu pastrādāt jaunus noziegumus, viņu nevar atbrīvot, jo tas kaitētu tiesiskajai kārtībai.

Tiesa konstatēja, ka vienīgie reālie draudi saistībā ar Simma atbrīvošanu būtu, ka viņš varētu Krievijas pārstāvjiem nodot konfidenciālo informāciju, kuru viņš ieguva pirms savas aizturēšanas, lai gan vairākums faktu liecina, ka šāda iespēja ir maz ticama, jo Simmam ir sieva, mājoklis, augstākā izglītība, veselības problēmas, turklāt viņš jau ir cienījamā vecumā.

Vēl tiesa norādīja, ka tai ir pamats uzskatīt, ka Simmam nebūtu viegli sazināties ar Krievijas aģentiem un nodot viņiem informāciju. Turklāt ir arī iemesls uzskatīt, ka šāda informācija jau būtu pārāk novecojusi, lai vēl interesētu Krievijas pārstāvjus.

Tiesa nolēma neatbrīvot Simmu, lai pasargātu tiesisko kārtību, jo nodevība ir ļoti smags noziegums.

Pirmstermiņa atbrīvošanu atbalstīja Tartu cietums, kur Simms izcieš ieslodzījumu, bet pret to bija prokuratūra.

Sīma ieslodzījuma termiņš sākās 2008. gada 19. septembrī un beidzas 2021. gada 18. martā.

Jau vēstīts, ka toreizējais Igaunijas Aizsardzības ministrijas drošības departamenta vadītājs Hermans Simms tika aizturēts 2008. gada septembrī uz aizdomu pamata par valsts nodevību, spiegojot Krievijas labā. Simms no 1995. līdz 2006. gadam strādāja dažādos amatos Aizsardzības ministrijā, tostarp vadīja Nacionālās drošības pārvaldi, kas atbildīga par valsts noslēpumu aizsardzību. Agrāk Simms strādāja Iekšlietu ministrijā, tostarp bija Policijas departamenta ģenerāldirektors.

2009. gada 25. februārī Harju apriņķa tiesa Simmu atzina par vainīgu valsts nodevībā un dienesta informācijas nelikumīgā izpaušanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem. Savu vainu viņš tiesā atzina.

Igaunijas Drošības policijai pieejamie dati liecina, ka Simms no 1995. līdz 2008. gadam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam piegādājis tūkstošiem slepenu dokumentu, tostarp ar izlūkošanu, pretizlūkošanu un aizsardzības politiku saistītus materiālus, kuri Igaunijai bija pieejami tikai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem.

Šis bija pirmais gadījums kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas, kad kāds aizturēts aizdomās par valsts nodevību.