Saskaņā ar daļējiem rezultātiem pēc 75% balsu saskaitīšanas VVD ieguvusi 32 no 150 parlamenta deputātu vietām, bet otro vietu dala Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), kristīgie demokrāti (CDA) un centriskā partija D66, kas ieguvušas pa 19 deputātu vietām katra.
Pēc Lielbritānijas balsojuma par aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) un Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu "Nīderlande pateica "tprū!" nepareizajam populismam", sacīja Rite, kuram tagad ir gaidāma palikšana premjera amatā uz trešo termiņu.
"Mēs gribam turpināt mūsu kursu — drošu, stabilu un pārtikušu," piebilda Rite.
Vilderss, kurš savā kampaņā bija solījis slēgt robežas migrantiem no musulmaņu valstīm, slēgt mošejas, aizliegt Korānu un panākt Nīderlandes izstāšanos no ES, uzstāja, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem viņa un citu Eiropas valstu politiķu pārstāvētā populisma politika turpināsies.
Brīvības partija parlamenta vēlēšanās 2010.gadā bija ieguvusi 24 deputātu vietas, 2012.gadā – tikai 15, bet trešdien savu deputātu vietu skaitu nedaudz palielināja. To atbalsta apmēram 12% elektorāta.
Šogad vēlēšanas ir gaidāmas Francijā un Vācijā, kur uz panākumiem cer galēji labēji kandidāti un partijas.
Francijas prezidents Fransuā Olands apsveica Riti ar vēlēšanu panākumiem un viņa "skaidro uzvaru pret ekstrēmismu".
"Esmu atvieglots, bet mums jāturpina cīnīties par atvērtu un Brīvu Eiropu," tviterī rakstīja Vācijas sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs, komentējot Rites uzvaru.
Ritem, kurš vēlēšanu kampaņas gaitā centās neatpalikt no Vildersa, var būt palīdzējusi stingrā nostāja, ko viņš pagājušonedēļ demonstrēja diplomātiskā strīdā ar Turciju.